Pirmās rakstiskās liecības par apdzīvotību Viljandi reģionā ir datējamas ar 1154. gadu. 12. gadsimtā Viljandi pilsēta kļuva par ekonomisko centru tā laika Sakala rajonam. 13. gadsimta sākumā Viljandi iekaroja Livonijas Ordenis, kas šeit sāka būvēt varenu nocietinājumu. Visu turpmāko 13. gadsimtu šeit turpināja attīstīties un augt viduslaiku pilsēta . 14. gadsimtā tā pievienojās Hanzas savienībai un tā kļuva par nozīmīgu pieturvietu tirgotājiem, kuri devās uz vai nāca no Krievijas. Poļu – Krievu kara laikā 17. gs. pirmajā pusē pilsēta un tās cietoksnis tika pilnībā izpostīts. Zviedru valdīšanas laikā 17. gs. Viljandei tika atņemts pilsētas statuss. Ziemeļu kara laikā Krievija ieguva pārvaldes tiesības Viljandes reģionā un 1783. gadā pateicoties Katrīnas II reformām tā atguva pilsētas statusu un pieauga tās ekonomika un iedzīvotāju skaits (Wikipedia 2008a, ER)
Viljandes apkārtni laika gaitā ir bijusi dažādu valstu pakļautībā – Polijas, Lietuvas, Vācijas, Zviedrijas un Krievijas , kā arī šajā teritorijā ir izcīnītas dažādas kaujas.19. gadsimta otrajā pusē, galvenokārt pateicoties linu audzēšanai, Viljande bija kļuvusi par vienu no attīstītākajiem rajoniem Igaunijā, attīstījās muižas un cilvēki šeit bija ļoti strādīgi. Lai gan mūsdienu rajona robežas pilnībā nesakrīt ar vēsturiskajām, šejienes iedzīvotāji ir saglabājuši spītīgo rūpību un pamatīgumu savos darbos. Tieši Viljandes rajonā sākās igauņu nacionālā kustība. Vairāki nacionālās atmodas aizsācēji dzīvoja un strādāja šeit, ievērojamākais no tiem Karls Roberts Jēkabsons bija tas, kurš nodibināja „Sakala” avīzi – nacionālās atmodas „vēstnesi”. Padomju laiks turīgajiem saimniekiem, kas Viljandē nebija mazums, atnesa nelaimi. No šejienes uz Sibīriju izsūtīja gandrīz 9000 cilvēkus (Viljandimaa.ee 2009a, ER).…