Oficiālais nosaukums - Igaunijas Republika
Igaunija atrodas Austrumeiropas līdzenuma ziemeļrietumu daļā, Baltijas jūras piekrastē, starp Somu jūras līci un Rīgas jūras līci. Ziemeļrietumos un rietumos krasta līnija ir stipri izrobota, sauszemē iespiežas vairāki līči. Kopā ar salām, krasta līnijas garums – 3780 km. Igaunijai ir garākā jūras robeža starp Baltijas valstīm. Igaunija robežojas ar Latviju un Krieviju. Igaunijas Republikas platība ir 45,2 tūkst. kvadrātkilometru. mūsu kaimiņzemē ietilpst 1521 sala. Pati lielākā pēc platības ir Sāmsala (Sāremā).
Igaunijas iekšējie ūdeņi – upes un ezeri- aizņem 11% valsts teritorijas. Upes ir pārsvarā īsas, garākā ir Veihandu - 162 km. Igaunijā ir vairāk neka 1200 ezeru, lielākais no tiem ir Peipuss , kas ir ceturtais lielākais ezers Eiropā.
Meži aizņem apmēram 45% no Igaunijas teritorijas. mežos galvenokārt aug priedes, bērzi, egles. Vienīgi Igaunijā ir raksturīgi alvāri, kas ir izveidojušiesuz kaļķakmeņiem. Tajos ir dabiska parkveida ainava – kadiķu audzes, pīlādžu birzis, ozoli, lazdas mijas ar pļavām, kurās dominē vīgriezes, kalnu, āboliņš u. c. lielākie alvāri ir Sāmsalā.
Igaunijā ir pavisam pieci rezervāti un viens nacionālais parks – Lāhemā (līču zeme) . Pirmo rezervātu Baltijā nodibināja 1910. gadā - Visandi rezervātu. Matsalu rezervāts ir lielākais valstī. Vīdumē rezervātu izveidoja, lai aizsargātu reliktas un endēmas augu sugas no iepriekšējiem klimatiskajiem periodiem. Nigulas rezervāts – purva aizsardzībai, Endlas rezervāts – purva aizsardzībai un pētīšanai.
Igaunijā ir 1 370 500 iedzīvotāju. Igaunijas pamatiedzīvotāji igauņi (pašnosaukums ir eestlased) ir cēlušies , senajām somu ciltīm sajaucoties ar baltu ciltīm, vēlāk ar skandināviem, vāciešiem. Igauņu nacionālais sastāvs – igauņi-65,3%, krievi – 28,1%, baltkrievi – 1,47% un somi – 0,895.
Oficiālā valoda Igaunijā ir igauņu, kas pieder pie somugru valodu saimes Baltijas jūras valodu grupas. Igauņu valaodai ir trīs dialekti. Somu valodai vistuvākais ir ZA piekrastes dialekts.…
