Igaunija atrodas pie Baltijas jūras. Tā robežojas ar Latviju un Krieviju. Ziemeļos to apskalo Somu līcis, bet dienvidrietumos Rīgas līcis. !995. gadā Igaunija iesniedza pieteikumu iestājami Eiropas Savienībā, bet 2004. gada 1. maijā tā iestājās Eiropas Savienībā. Igaunijas naudas vienība ir Igaunijas krona (EKK) = 100 centi; 1 EKK = 0,0456 Ls. Ienākums (NKP) uz iedzīvotāju ir 2820 USD. Igaunijas karogu veido trīs krāsas – zila ( tā simbolizē jūru), melna ( tā simbolizē melno zemi) un balta ( tā simbolizē sūro darba dienu). Igaunijas simboli ir kadiķu meži, klinšaini krasti, Dziesmu svētki, senā Tallina. Igaunijas ģerboni, kurā redzamas trīs zilas lauvas, Dānijas karalis Valdemārs piešķīra Tallinas pilsētai. Vēlāk to izmantoja par Igaunijas guberņas ģerboni.
Igaunijas galvas pilsēta ir Tallina (Tallin) – 434 763, nākamā lielākā pilsēta ir Tartu – 104 907, pēc tam nāk Narva – 77 770, Kohtlajerve – 55 462, Pērnava – 51 526 un Vilande 22 455. Lielākās salas ir Sāmsala (Saaremaa) – 2667,8 km2 un Hijumā sala (Hiiumaa) – 989 km2 . Lielākās osta ir Tallina (kopā ar Mūgu) – kravas apgrozījums 13, 7 milj. t. Lielākā upe (pēc baseina platības) ir Narva – 56 200, bet garākā upe Vehandu (Võhandu) – 162 km. Lielākais ezers ir Peipusa – 2670 km2. Augstākā virsotne ir Lielais Munameģis (Suur Munamägi) – 318 m v.j.l. Eksportu sastāda 14% tekstilizstrādājumi, 12% pārtikas produkti, 10% kokmateriāli, 9% mašīnas un agregāti. Derīgie izrakteņi – degslāneklis, fosforīti, kaļķakmens, kūdra, smilts.
Valsts iekārta ir parlamentāra republika – valsts sapulce (Riigikogu) – 101 deputāts, kurus ievēl uz 4 gadiem. Igaunijas platība (kopā ar iekšējiem ūdeņiem) ir 47 560 km2, tajā dzīvo 1 491 583 iedzīvotāju, 34 cilv./km2 . Teritorija ir iedalīta 15 apriņķos (maakond), visu platību sastāda 45% meži, 25% aramzeme un 8% purvi. Iedzīvotāji sastāv no šādām tautām – igauņi – 64%, krievi – 29%, ukraiņi – 2, 7%. Pilsētās dzīvo 70% iedzīvotāju. Galvenās reliģijas ir luterāņi – 75% un pareizticīgie – 15%. Uz 100 iedzīvotājiem ir 21 vieglais auto, bet dzelzceļa kopgarums ir 1024 km.Igaunijas teritorijā pirmie iedzīvotāji ienākuši no dienvidiem un dienvidaustrumiem. Somugru ciltis apmetušās ap 3. g.t. pr. Kr. Kopš1. – 12. gs. Jurjevu ( tagad Tartu), tad dāņi, kuri 1185. gadā dibina Rēveli (tagad Tallina). 13. gs. Visa Igaunija nonāca vācu pakļautībā. Pēc Livonijas sabrukuma (16. gs.) par Igauniju cīnījās zviedri, poļi, krievi. Starp Pirmo un Otro pasaules karu Igaunija bija neatkarīga valsts. 1940. gadā te ienāca padomju karaspēks, tad vācu armija, tad atkal padomju karaspēks... 1991. gada 20. augustā Igaunija kļuva par neatkarīgu republiku.…
