Oficiālais nosaukums - Igaunijas Republika
Igaunija atrodas Austrumeiropas līdzenuma ziemeļrietumu daļā, Baltijas jūras piekrastē, starp Somu jūras līci un Rīgas jūras līci. Ziemeļrietumos un rietumos krasta līnija ir stipri izrobota, sauszemē iespiežas vairāki līči. Kopā ar salām, krasta līnijas garums – 3780 km. Igaunijai ir garākā jūras robeža starp Baltijas valstīm. Igaunija robežojas ar Latviju un Krieviju. Igaunijas Republikas platība ir 45,2 tūkst. kvadrātkilometru. mūsu kaimiņzemē ietilpst 1521 sala. Pati lielākā pēc platības ir Sāmsala (Sāremā).
Igaunijas iekšējie ūdeņi – upes un ezeri- aizņem 11% valsts teritorijas. Upes ir pārsvarā īsas, garākā ir Veihandu - 162 km. Igaunijā ir vairāk neka 1200 ezeru, lielākais no tiem ir Peipuss , kas ir ceturtais lielākais ezers Eiropā.
Meži aizņem apmēram 45% no Igaunijas teritorijas. mežos galvenokārt aug priedes, bērzi, egles. Vienīgi Igaunijā ir raksturīgi alvāri, kas ir izveidojušiesuz kaļķakmeņiem. Tajos ir dabiska parkveida ainava – kadiķu audzes, pīlādžu birzis, ozoli, lazdas mijas ar pļavām, kurās dominē vīgriezes, kalnu, āboliņš u. c. lielākie alvāri ir Sāmsalā.
Igaunijā ir pavisam pieci rezervāti un viens nacionālais parks – Lāhemā (līču zeme) . Pirmo rezervātu Baltijā nodibināja 1910. gadā - Visandi rezervātu. Matsalu rezervāts ir lielākais valstī. …
