Latvijā koku introdukcijas pirmsākumi meklējami jau 17.-18. gadsimtā. Plašāk šis darbs tika izvērsts, sākot ar 19.-20. gadsimtu. Īpaši Rīga šjā laikā izveidojās par svarīgu centru, kur dārzniecībās un kokausdzētavās speciālisti lielā daudzumā audzēja citzemju kokaugus. Pēdējos 200.-300. gados Latvijā bija kultivēts dzudz to citzemju koku un krūmu, kas tagad satopami Latvijas parkos, dendrārijos, dekoratīvajos stādījumos(laukos vien ap 1000 objektu), kā arī mežos.
Pirmos plašākos introdukcijas darbus Latvijā veikuši I.Cigra, K.Vāgners, H.Šohs, S.Klēvers, M.Siverss, M.Millers, G.Kufalds, I.Klinge u.c. Sevišķi nozīmīgs ir M.Siversa darbs, ierīkojot gan plaši Skrīveru dendroloģisko parku, gan meža stādījumus. Skrīveros bijuši izmēģinājumu stādījumi mežā 51 koku un krūmu sugai. Laika gaitā stādījumi stipri cietuši.
Vērojot kokaugu introdukcijas gaitu Latvijā, redzams, ka daudzi citzemju kokaugi viegli piemērojušies jaunajiem augšanas apstākļiem. Pēc A.Mauriņa datiem, 1968. gadā Latvijā konstatētas 783 introducētu koku un krūmu sugas, no tām 93 skujkoku un 690 lapu koku sugas.
Pēc Zinātņu akadēmijas Botāniskā dārza datiem parkos un citos stādijumos tagad ir ap 800 taksonu. Pēc dendrologu atzinumiem Latvijā brīvā dabā varētu augt daudz vairāk kokaugu sugu-ap1500. Šķēdes, Auces un Jelgavas mežniecībās atrodas veci un nozīmīgi introducēto koku stādījumi. Tādi ir arī bijušajā Bukultu mežniecībā.
Latvijas mežos aug samērā liels introducēto koku skaits. Pēc saimnieciskā nozīmīguma, aizņemtās platības, audžu vecuma un sastopamības biežuma atsevišķu koku sugu nozīme ir stipri atšķirīga. Dažas no tām ir sastopamas visā Latvijā, turpretim citas atrodamas tikai valsts rietumu daļā, kur klimats nedaudz siltāks. …
