Ievads teodicejā

“Viņā mēs dzīvojam un kustamies un esam.” Šie svētā Pāvila vārdi no Apustuļu darbiem ļauj mums šo to pateikt par Dievu dabā. Dievs ir visu lietu esības pamats. Mums, cilvēkiem, Viņš pirmām kārtām ir klātesošs dabā. Ja par dabu uzskatām visas materiālās lietas, kuras mums ir apkārt, un kuras daļiņa arī mēs esam, ka galvenais priekšstats par Dievu ir priekšstats par To, kurš uztur dabas esību. Tādēļ tomiskā skola atšķīra šīs divas dabas izpratnes divos nosaukumos “Natura Naturans – attiecībā uz Dievu (radošā Daba), natura naturata – attiecībā uz radījumiem.”
Pareizais Dieva jēdziena izskaidrojums lielā mērā palīdz mums vieglāk pieņemt Viņa esamību. Kardināla Petro Gaspari katehismā uz jautājumu: “Ko tu saproti ar vārdu Dievs?” mums ir sekojoša atbilde. Ar vārdu Dievs es saprotu vistīrāko Garu, kurš apveltīts ar prātu un gribu un ir absolūts savā pilnībā un vislaimīgākais savā būtībā.
Bet, lūk, dažādi Dieva nosaukumi, kuri palīdz mums nedaudz apjaust, kas Viņš ir: natura naturans – radoša Daba; visu lietu Radītājs; Mūžīgā Gaisma; Dzīvība; Vistīrākais Gars; Varenais (El); spēka pilns Valdnieks (Elohim); Kungs un Soģis (Adonai); Briesmīgais (Šaddai); Augstākais (Eljon); Svētais (Kadoš); Tas, kurš ir (Jahve).
Pakavēsimies brīdi pie tā Dieva apzīmējuma, kas mums šķiet tuvāk: natura naturans – radošā Daba.
…