Tēma par ģimeni mani ieinteresēja, jo tieši ģimenes uzdevums ir rūpēties par bērnu radīšanu un audzināšanu, šādā veidā nodrošinot paaudžu pēctecību, veidojot mierīgu un drošu sabiedrības nākotni, pašu sabiedrību un tās vērtību sistēmu, kura atkarīga no bērna audzināšanas ģimenē.
Cilvēces vēsturē ģimene kā sociāla grupa pastāv ļoti sen, varētu teikt vienmēr. Ne visos cilvēces pastāvēšanas posmos ģimene tikusi uzskatīta par sabiedrības sociālo pamatgrupu. Un tomēr, katrs sabiedrības indivīds nāk tieši no ģimenes - savus galvenos pasaules uzskatus gūst ģimenē. Arī pašam indivīdam parasti kā viens no dzīves posmiem ir savas ģimenes nodibināšana., kura ir atkarīga no attiecīgā indivīda personīgās izpratnes pret jēdzienu ģimene. Šādu izpratni cilvēks gūst no savas pieredzes – savā ģimenē. Tieši tāpēc šī termina saprašana ir tik nozīmīga nākotnes sabiedrībai un tās vērtībām.
Indivīds dzīvojot ģimenē gūst savas sociālās uzvedības sabiedrībā priekšstatus, iemācās valodu, sāk apzināties sevi kā personību. Šie uzdevumi ir nozīmīgākie ko ģimenei jāspēj dot saviem bērniem, kuri savukārt ģimenē ieaudzināto nodos arī nākamajās paaudzēs.
Savādi ir tas, ka mūsdienu apzimējuma ģimene izpratne ir atvirzījusies no savas pamatdomas, ka ģimeni veido vecāki un bērns vai bērni. Mūsdienu ģimenes modelis ir, varētu teikt, vismaz divu cilvēku kopdzīvē.
Un savādi tas šķiet – ģimene taču ir sabiedrības dzīvības un vērtības kopumu šūniņa, kura attīsta sabiedrību un iegrožo to morāles un ētikas normās, taču ģimene mūsdienās ir tik nedefinējams jēdziens, jadomā, ka katram tiek dota iespēja to izprast kā viņš vēlas. …
