1. Pilsoniskās sabiedrības jēdziens
Lai arī pilsoniskās sabiedrības jēdziens šķiet parādījies salīdzinoši nesen, Rietumu pasaules politiskajā domāšanā tas tiek uzskatīts par senu konceptu, kas divu tūkstošu gadu laikā vairākkārt mainījis savu saturu. Cilvēku aktīva līdzdalība sabiedriskajās aktivitātēs savu kopējo interešu veicināšanā aizsākusies Senās Grieķijas agorā, pastiprināti norisinājusies sākoties Renesansei un turpinājusies ar pārtraukumiem 18.gs., 19.gs. un 20.gs.
Par pilsoniskos sabiedrību sauc valsts tieši nepārvaldīto sabiedrības dzīves sfēru, ko ar savu darbību veido brīvi indivīdi un brīvprātīgās apvienības. Demokrātiskā režīma pilsoniskā sabiedrība kontrolē valsti, savukārt valsts garantē pilsoniskās sabiedrības suverinātiti un nodrošina pilsoniskās sabiedrības iekšējo pretrunu risināšanas atklātumu un tiesiskumu. Autoritārā režīmā eksistē kaut vai stipri ierobežota pilsoniskā sabiedrība – sfēra, ko politiskā vara pilnīgi nereglamentē. Totalitārajos režīmos pilsoniskā sabiedrība ir demontēta: valsgts reglamentē gandrīz visu sabiedrības ekonomisko, politisko un garīgo dzīvi. Pilsoniskā sabiedrība ir demokrātiska politiskā režīma neatņemams elements. …