Divizīvais hierarhiskais algoritms
Atšķirībā no aglomeratīvās pieejas notiek pakāpeniska objektu sadalīšana uz mazākām grupām, kamēr visi objekti nekļūst par atsevišķiem klasteriem, vai nu ir sasniegts dalīšanas sliekšņa attālums. Sākumā visi objekti pieder vienam klasterim. Pirms sāk to dalīšanu jāpieņem sliekšņa attālums, d. Ja tas ir izdarīts, tad procedūra darbojas tā:
1.Vienas grupas elementiem taisām savstarpējo attālumu matricu.
2.Atrodam pāri ar vislielāko attālumu.
3.Salīdzinām šo attālumu ar d:
a.Ja šis attālums ir lielāks par d, tad dalām šo grupu uz divām daļām. Pēc tam atgriežamies uz punktu 1. un pielietojam procedūru no jauna.
b.Ja šis attālums ir mazāks par d, un ir citi klasteri, kurus var sadalīt, tad pielietojam procedūru uz viņiem.
c.Ja šis attālums ir mazāks par d un nav citu klasteru, kurus var sadalīt, tad algoritms apstājas.
Ja mums ir divi objekti no vienas grupas, izmantojam viņus, lai definētu divas jaunas grupas. Ņemam katru objektu un salīdzinām, līdz kurām no šiem diviem augstāk minētajiem objektiem ir tuvāk. Pēc šīs tuvības tiek lemts kurai no divām jaunajām grupām piederēs objekts.
K-vidējo algoritms
Sastādīšanas tipa pieeja – nepieciešams sadalīt datus uz uzdoto klasteru skaitu.
Katrs klasteris ir asociēts ar centroidu . Katrs datu ieraksts tiek pieskaitīts pie klastera ar tuvāko centroidu. Klasteru skaits – K jāuzdod sadalīšanas procesa sākumā.
Bāzes algoritms ir primitīvs:
1.Izvēlies K punktus kā inicializācijas centroidus;
2.Atkārto
a.Veido K klasterus pieskaitot ierakstus tuvākiem centroidiem;
b.Pārrēķina katra klastera centroidu;
3.Kamēr centroidi paliek nemainīgi
Centroida koordinātes aprēķina pēc sekojošas formulas:
, kur x – ieraksts vai datu objekts; Ci – i-tais klasteris; ci – i-tā klastera centroids; mi – ierakstu skaits, kuri pieder i-tam klasterim.…
