Ieturējumi no darba samaksas un to ierobežojumi

Referāta tēma par ieturējumiem no darba samaksas un to ierobežojumiem.
Darba mērķis ir uzzināt Darba likumā un Civilprocesa likumā kādi ir noteikti ieturējumi no darba samaksas. Izprast kādas ir nodarbināto tiesības un darba devēja pienākumi. Pie kādiem noteikumiem no nodarbinātā neietur ieturējumus.
Referātam izmantoti literatūras avoti no likumiem, mācību grāmatām, informatīvie materiāliem un interneta.
Darba samaksa ir darbiniekam regulāri izmaksājamā atlīdzība par darbu, kura ietver darba algu, piemaksas un prēmijas, kā arī jebkuru cita veida atlīdzību saistībā ar darbu.
Slēdzot darba līgumu, darba devējam un darbiniekam jāvienojas par darba samaksas apmēru, kā arī par darba samaksas veidu– laika algu vai akorda algu. Laika algu aprēķina atbilstoši faktiski nostrādātajam darba laikam neatkarīgi no paveiktā darba daudzuma, bet akorda algu aprēķina atbilstoši paveiktā darba daudzumam neatkarīgi no laika, kādā tas paveikts.1
Saskaņā ar Darba likuma 69.pantu darba devējam ir pienākums izmaksāt darba samaksu ne retāk kā divas reizes mēnesī, ja darbinieks un darba devējs nav vienojušies par darba samaksas izmaksu reizi mēnesī. Ja darba samaksas izmaksas laiks nav nolīgts vai tā aprēķināma par noteiktu laika posmu, darba samaksa atbilstīgi paveiktajam darbam izmaksājama pēc darba pabeigšanas vai attiecīgā laikposma beigšanās, bet ne retāk kā reizi mēnesī.
Darba likuma 78. – 80.pants reglamentē no darba algas ieturamo (pārmaksāta avansa, komandējuma naudas, neatstrādātā atvaļinājuma samaksa) summas apjomus. Visu ieturējumu kopsumma no mēneša darba samaksas nedrīkst pārsniegt 20 procentus, bet likumā īpaši paredzētajos gadījumos – 50% no darbiniekam izmaksājamās darba algas (izņemot – ierobežojumi nav piemērojami, piedzenot uzturlīdzekļus Civilprocesa likumā noteiktā kārtībā). Darba likuma 80.panta 1.daļā gan ir noteikts, ka „jebkurā gadījumā darbiniekam saglabājama minimālā darba alga”.…