SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Izstrādājot referātu „Ieturējumi no darba samaksas un to ierobežojumi”, darba autore nonāca pie sekojošiem secinājumiem:
Darba devēja tiesības veikt ieturējumus uzskatāmas par izņēmumu no vispārējās kārtības – darba devēja pienākuma maksāt un darbinieka tiesībām saņemt atlīdzību par veikto darbu. Tāpēc likumā tiek stingri reglamentēti gadījumi, kad ir pieļaujams veikt ieturējumus, kādā kārtībā, kā arī pieļaujamais maksimālais ieturējumu apmērs.
Ieturējumi ir viens no zaudējumu atlīdzināšanas veidiem. Darbinieks darba devējam nodarītos zaudējumus atmaksā labprātīgi vai ļauj ieturēt no ienākumiem, vai darba devējs tos piedzen, ceļot prasību tiesā.
Ja ieturējumi veicami pēc darba devēja iniciatīvas, tie ir jāizdara vai nu izdodot attiecīgu rakstveida rīkojumu (ja ieturējumi izriet no darba devēja atprasījuma tiesībām) vai arī saņemot darbinieka rakstveida piekrišanu (ja ieturējumi veicami, lai atlīdzinātu darba devējam nodarītos zaudējumus). Ja darbinieks nepiekrīt ieturējumu veikšanas pamatam vai aprēķinam, darba devējs ieturējumus veikt nedrīkst un summas piedzenamas, ceļot prasību tiesā.
Maksimālo pieļaujamo ieturējumu apmēru nosaka Darba likums un Civilprocesa likums. Jāņem vērā, ka maksimālais pieļaujamais ieturējumu apmērs atšķiras, ja ieturējumus veic darba devējs pēc savas iniciatīvas, vai arī saskaņā ar tiesu izpildītāja rīkojumu. Darba devējam pēc savas iniciatīvas ir tiesības veikt ieturējumus ne vairāk kā 20 procentu apmērā no darbiniekam izmaksājamās mēneša darba samaksas, taču jebkurā gadījumā saglabājot minimālo darba algu. Savukārt, ja ieturējumi tiek veikti, pamatojoties uz tiesu izpildītāja rīkojumu, darba devējam pienākums saglabāt minimālo darba algu nav saistošs – saskaņā ar Civilprocesa likumu ieturējumus var veikt līdz 50 procentiem no darba samaksas, atsevišķos gadījumos – pat tādā apmērā, ka darbiniekam tiek saglabāta darba samaksa un tai pielīdzinātie maksājumi tikai 50 procentu apmērā no minimālās mēneša darba algas.
…