Iesniegumu likums. Administratīvā procesa likums

Iesnieguma likums nav „jumta likums” visiem iesniegumiem. Šis likums nodrošina Satversmes 104. pantā noteikto cilvēktiesību īstenošanu, lai veicinātu personas līdzdalību valsts pārvaldē. Tiklīdz attiecīgā iesnieguma izskatīšanu regulē kāds cits likums, Iesniegumu likums piekāpjas. Savukārt Administratīvā procesa likums ir procesuālā garantija, kas nodrošina Iesniegumu likuma ievērošanu.
Iesniegumu likumā noteiktais pēc būtības izriet no labas pārvaldības principa. Tomēr šis likums vairāk sabalansē intereses tā, lai iestādes darbs netiktu traucēts un personas tiesības tiktu ievērotas.
Iesnieguma likumā ir saskatāmas daudzas neskaidrības. Piemēram, likumā nav doti terminu skaidrojumi. No likuma teksta nav skaidra tāda termina nozīme kā privātpersona. Daudzi domā, ka tā ir fiziska persona, bet tā tas nav. Tikai ieskatoties Administratīvā procesa likuma 1. pantā var noskaidrot, ka privātpersona ir fiziska persona, privāto tiesību juridiskā persona vai šādu personu apvienība. Tātad gan fiziska, gan juridiska persona, kas nav valsts institūcija. Tas nozīmē, ka šis likums reglamentē tikai fizisku personu un privāti nodibinātu juridisku personu iesniegumus, bet valsts organizācijas un iestādes šī likuma ietvaros savus iesniegumus praktiski neiesniedz.
Tāpat šis likums paredz, ka iesniegumus var iesniegt rakstveidā, elektroniska veidā vai izteikt mutvārdos. Tos iesniedz iestādei, kuras kompetencē ir izskatīt iesniegumu pilnībā vai kādā tā daļā. …