DAIĻUMA DZEJNIEKS – JĀNIS AKURATERS
„ Visu nāve aiznes,
visi smaidi riet.
Putnu ceļā zvaigznes
tik pār zemi dzied. „
Šajā esejā Zenta Mauriņa raksta par Jāni Akurateru un to , ka autores liktenīgās dienas saistās tieši ar viņu. Jānis Akuraters – pirmais personīgi iepazītais rakstnieks, par viņu rakstniece publicēja atmiņas, apcerēja viņa dzeju un personību.
Eseja par Akurateru – pēdējais rakstnieces dzimtenē sacerētais darbs, kā saka pati autore : „ Varbūt labākais, ko es vispār par latviešu dzejniekiem esmu rakstījusi, jo , lai labi rakstītu, ir nepieciešams ne tikai sīki pazīt iztirzājamā darba objektu, bet arī tas kvēli jāmīl: tikai mīlestībā atklājas pareiza saprašana”. Šis darbs „ Mūžīgais Akuraters” tā arī nenonāca latviešu lasītāju rokās.
Svešumā tapa vēl viena eseja „Daiļuma dzejnieks – Jānis Akuraters”. Raksniece šo darbu radīja bez savām piezīmēm, bez dienasgrāmatām, bez rakstnieka fotogrāfijām un vēstulēm, bet ar viņa tēlu prātā un sirdī. Kā autore saka: „Viņš bija pirmais dzejnieks, ar kuru es personīgi iepazinos, un varbūt tādēļ mans priekšstats par īstu dzejnieku vēl arvien saistās ar gara vijīgumu un noblesi”.
Esejā rakstniece apraksta Akurateru pašu kā personību, viņa gaitas, abu attiecības. Kā uzskata Zenta Mauriņa – Akuraters ir viens no nedaudzajiem, kas bija dzejnieks un arī izskatījās kā dzejnieks, vienmēr eleganti apģērbies.…