Nozīmīgākie dzīves notikumi jeb potenciālie stresori manā dzīvē.
1. Laulātā drauga nāve – 100 punktu.
Par galveno draudošo stresoru savā dzīvē es uzskatu kāda ģimenes locekļa nāvi. Šajā gadījumā būtu grūti atrast kādu piemērotu aizsargmehānismu, lai spētu adaptēties pēc šī notikuma.
Patiesībā man nav nācies savā līdzšinējā dzīvē saskarties ar šādu notikumu, tādēļ diezgan grūti spriest, kāda būtu mana patiesā reakcija.
Ka šis stresors man ir draudošs, secinu no tā, ka mūsu ģimenē lielākais materiālais balsts visiem ir tētis. Vīram ir stabils bizness, es pati nestrādāju, bet mācos, mums ir liela māja, utt.. Pienākumi mūsu starpā ir tik vienmērīgi un racionāli sadalīti, ka zūdot vienai pusītei šī sakārtotība varētu radikāli izmainīties. Es apzinos to, ka ar laiku es varbūt spētu noturēt vīra biznesu līmenī, jo sevi vērtēju diezgan augstu, pārzinu viņa darījumus. Bet vienalga nevaru būt droša, kā man tas izdosies, jo viņš ģimenē ir mūsu galvenais materiālais atbalsts.
2. Problēmas ar veselību kādam no ģimenes locekļiem - 53 punkti.
Šo stresoru es uzskatu gan par negatīvu, gan pozitīvu. Par pozitīvu tādēļ, ka tāda situācija mobilizē, rosina enerģiskai risinājuma meklēšanai. Par negatīvu tāpēc, ka veselības problēmas jau pašas par sevi rada nepatīkamu spriedzi, kas palielinās ja saslimšana ir vai nu neatpazīstama, vai ārstēšana nedod gaidītos rezultātus. Spriedze ir lielāka, ja saslimst kāds no bērniem. Es veselību ģimenē vērtēju ļoti augstu, jo mazākie zēni 2 – 7 gadu vecumam ir daudz slimojuši un arī diezgan nopietni. Un es ļoti priecājos, ka situāciju ir izdevies mainīt, jo tagad 10 un 12 gadu vecumā bērni slimo ļoti reti.
Esmu pat novērojusi, ka, pēkšņi parādoties kādām slimības pazīmēm satraucos vairāk kā agrāk, kad bērnu slimošanas bija pierastas.
3. Skolas gaitu uzsākšana – 26 punkti.
Šo stresoru izvēlējos, jo pirms 2 gadiem nācās ar to saskarties, kad pati sāku mācīties. Visu triju bērnu skolas gaitas ģimenē ir sākušās mierīgi, bez liekiem stresiem, bet mammas skolas gaitas sākās ar lielu spriedzi visai ģimenei. Vairāku gadu garumā bija pierasts, ka mamma parasti ir mājās, ka sieva parasti ir uz vietas, ja nepieciešams nokārtot kādas darīšanas un pēkšņi visa šī, labi nostādītā sistēma, krasi sagrozās, jo es sāku mācīties. Un mācos lietas, kuras mani ļoti interesē, tādēļ mācos centīgi un daudz arī no tā, ko neprasa skolā. Tas aizņem daudz laika, kuru nākas ņemt no ģimenei piederošā laika limita, kā viņi uzskatīja. Varam iedomāties, cik “ augstu vilni sita kaislības”. Beigās izrādījās, ka bērni paši tiek galā ar savām lietām, un darījumus var saplānot tā, lai mācības un skola tiem netraucētu.
…
