Secinājumi
Zinātiskā pētniecības darba izvirzītais mērķis un pētāmā problēma ir sasniegta. Ir izvērtētas pludmales volejbolistu iesildīšanās un atsildīšanās daļas. 98% volejbolistu veic iesildīšanos pirms treniņiem un tikai 2% neveic. Sagatavot ķermeni galvenajai daļai un pakāpeniski iesildīt sirdi ir ļoti svarīgi, lai galvenokārt izvairītos no liekām traumām. Bieži vien tiek aizmirsts, ka atsildīšanās ir tikpat svarīga kā iesildīšanās, jo tā nomierina ķermeni un paātrina muskuļu atjaunošanās procesu. 82% veic atsildīšanos, taču 18% neveic. Galvenie iemesli, kāpēc netiek veikta beigu daļa, ir slinkums, nogurums un bezspēks, kas treniņprocesa laikā tiek gūts, tāpēc rodas vēlme ātrāk nokļūt mājās. Autors pēc pieredzes uzskata, ka cilvēks var aizmirst par atsildīšanos, ja tā netiek veikta regulāri. Neatsildoties var rasties pārslodze, dažādas muskuļu traumas, stīvums un lielas sāpes. Visbiežāk sastopamās pludmales volejbolistu traumas bija dažādu ķermeņa daļu sastiepumi un mežgījumi, visvairāk tika traumētas potītes un pleci. Traumu lielākais iemesls bija neveiksmīga vai nepareiza piezemēšanās.
Pētāmais jautājums ir noskaidrots. Vairumā pludmales volejbolistu domas par iesildīšanās un atsildīšanās nepieciešamību ir pozitīvas, jo tās nodrošina ķermeņa pielāgošanos treniņam un atgriešanos sākotnējā stāvoklī. Zinātniskā pētniecības darba autors un profesionāli sportisti iesaka iesildīties un atsildīties, neslinkot un censties vairāk rūpēties par savu ķermeni, nenodarot tam pāri.
Darba izvirzītie uzdevumi ir izpildīti. Informācija un pozitīvie aspekti par iesildīšanās un atsildīšanās nozīmi tika iepazīta. Autors noskaidroja cilvēka organisma galvenos procesus aktīvas darbības laikā, aptaujāja respondentus, izanalizēja dalībnieku atbildes un novērtēja treniņu sākotnējo un beigu daļu esamību. Darba autors secina, ka ir iespēja gūt traumas no nepietiekamas iesildīšanās.
…
