Saskaņā ar Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 188.pantu apsūdzētajam ir tiesības: pieteikt ekspertam noraidījumu, lūgt aicināt ekspertu no viņa izraudzītām personām; lūgt uzdot papildjautājumus, par kuriem ekspertam jādod atzinums; iesniegt dokumentus; ar prokurora atļauju sniegt paskaidrojumus, būt klāt ekspertīzes izdarīšanas laikā, tāpēc prokuroram jāiepazīstina apsūdzētais ar lēmumu par ekspertīzes noteikšanu un jāizskaidro viņam minētās tiesības, par ko jāsastāda protokols, ievērojot Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 85.un 86.pantu prasības, kurā ierakstāms apsūdzētā pieteikuma saturs. Lēmums par tiesu psihiatriskās ekspertīzes noteikšanu netiek paziņots apsūdzētajam, ja viņa psihiskā stāvokļa dēļ tas nav iespējams.
Ekspertu iestādes vadītājs, saņemot prokurora lēmumu, uzdod ekspertīzi veikt vienam vai vairākiem šīs iestādes līdzstrādniekiem, izskaidrojot tiesu eksperta tiesības un pienākumus, kas paredzēti Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 62.pantā, par ko katrs eksperts dod parakstu, kuru pēc tam kopā ar ekspertu atzinumu nosūta prokuroram. Savukārt, prokurors pirms ekspertīzes veikšanas brīdina ekspertus par kriminālatbildību pēc Krimināllikuma 300.p un 302.p.2.d. par apzināti nepatiesa atzinuma došanu un par nepamatotu atteikšanos vai izvairīšanos dot atzinumu.
Ja, izdarot tiesu medicīnisko vai tiesu psihiatrisko ekspertīzi, rodas vajadzība novērot un izmeklēt aizdomās turēto vai apsūdzēto, prokurors saskaņā ar Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 191.pantu pieņem lēmumu par viņa ievietošanu attiecīgā ārstniecības iestādē.…