Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs un Ieslodzījuma vietu pārvaldē uz amatpersonu neattiecas valsts civildienesta tiesiskās attiecības reglamentējošo normatīvo aktu normas un arī darba tiesiskās attiecības reglamentējošo normatīvo aktu normas. Iekšlietu ministrijas sistēmā ietilpst Iekšlietu ministrijas padotībā esošās iestādes — Drošības policija, Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs, Iekšlietu ministrijas Sakaru centrs, Valsts policija, Latvijas Policijas akadēmija, Valsts robežsardze, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests —, kā arī šo iestāžu padotībā esošās koledžas.
Šajās Iestādēs amatpersonas amatu savienošanas, ienākumu gūšanas, komercdarbības ierobežojumus, kā arī citus ierobežojumus, aizliegumus un pienākumus nosaka likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”.
Valsts interesēs ierēdņa amatā uz noteiktu laiku var iecelt profesionālā dienesta karavīru. Profesionālā dienesta karavīrs, kas ieņem ierēdņa amatu, nav ierēdnis, bet uz viņu attiecas likuma 11.panta pirmā daļa, t.i. - pretendentu ierēdņa amatā uz nenoteiktu laiku ar rīkojumu ieceļ iestādes vadītājs. Pretendentu var iecelt ierēdņa amatā uz noteiktu laiku, norādot dienesta apstākļus, kas to nosaka. Uz noteiktu laiku ieceltam dienesta karavīram jāpilda ierēdņa vispārīgie un arī amata pienākumi.Uz viņiem attiecas arī ierēdņa tiesības, kas definētas likuma „Valsts civildienesta likums” 22.panta 2., 3. un 4.punktos, kā arī saņem normatīvajos aktos par karavīru dienesta atalgojumu noteikto algu, uzturdevu vai tās kompensāciju naudā un likuma 28.pantā noteikto piemaksu par prombūtnē esoša ierēdņa amata pienākumu pildīšanu un vakantā ierēdņa amata pienākumu pildīšanu papildus tiešajiem amata pienākumiem. 35., 36., 38. un 42.pants. Ierēdņu amatus, kurus var ieņemt profesionālā dienesta karavīri, ierēdņa amata pienākumu izpildes kārtību, disciplinārsodīšanas kārtību un Militārā dienesta likumā profesionālā dienesta karavīram noteikto pabalstu, piemaksu un kompensāciju izmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets.…
