Ievads
Vēl nesen karstas diskusijas krustugunīs nonāca jautājums par to cik ierēdnim varbūt seju, kā kontrolēt ierēdņa darbību un, kas atbild par ierēdņa, varbūt ne tik prettiesisko, cik amorālo darbību. Atbildes parasti uz šim jautājumiem parasti meklē pēc kāda konkrēta pārkāpumu, taču pirms veidot kādus secinājumus būtu lietderīgi uzzināt, kas vispār ir ierēdnis un kāda viņa loma valsts pārvaldē, kā arī to kā ir attīstījusies birokrātija Latvijā.
Tad, lūk, atbildes uz šim jautājumiem tiks sniegtas manā referātā. Referāta pirmajā daļā tiek skaidroti tādi jēdzieni kā „birokrātija”, „publiskā pārvalde” un „ierēdnis”, kā arī tiek stāstīta ierēdņa loma valsts pārvaldē, ierēdniecības vēsture Latvijā. Savukārt, referāta otrajā daļā tiek atspoguļota publiskās pārvaldes reformas attīstība Latvijā un trešajā, pamatojoties uz „Valsts civildienesta likumu”, tiek stāstīts par to, kādi ir ierēdņu veidi.
Protams, referāts ir par šauru, lai pilnībā un tik cik šī tēma prasītu stāstīt par to. Dotā tēma būtu vesela studiju darba vērta, jo būtu lietderīgi salīdzināt arī citu valstu publiskās pārvaldes ar Latvijas, kā arī veikt pētījumus iedziļinoties daudz pamatīgāk šinī jautājumā.
Esmu mēģinājusi darbā salikt pēc iespējas konspektīvāk visu svarīgāko informāciju par doto tēmu.
1.Ierēdnis valsts pārvaldē.
Jēdzienu skaidrojums.
Pirms sākt dziļāk pētīt referāta galveno tēmu ir jānoskaidro, kāpēc blakus terminam ”ierēdnis” nereti min tādus jēdzienus kā „publiskā pārvalde”, „birokrātija” it kā liekot saprast, ka tas ir viens un tas pats. Principā varētu piekrist, taču mēģināsim apskatīt šos jēdziens un rast gan kopīgo tiem, gan atšķirīgo .
…