Secinājumi
• Par iepakojumu uzskata iepakojumu un iepakojuma materiālu, ko pakalpojumu sniedzējs pievieno izstrādājumiem un kas pēc pakalpojuma sniegšanas nonāk pie pakalpojuma saņēmēja. Iepakojums tiek atdalīts no preces pirms patērēšanas vai patērēšanas laikā.
• Par taru sauc iepakojumu, rezervuāru šķidro un beramo produktu uzglabāšanai, kā piemēram, stiklaplastmasas burku vai pudeli.
• Iepakojumu un taru bieži lieto kā sinonīmu, jo abiem ir viena funkcija.
• Par iepakojuma izejmateriālu var izmantot gandrīz jebko. Iepakojumu var ražot no dabisko šķiedru izejmateriāliem, no metāla, plastmasas, papīra vai stikla.
• Katrs iedzīvotājs gadā vidēji saražo 200 kg atkritumu. Apmēram 30% no visiem sadzīves atkritumiem veido izlietotais iepakojums.
• Iepakojuma likumā ir noteikts, ka iepakojumam jābūt projektētam, ražotam un izmantojamam tādā veidā, lai veicinātu tā pārstrādi un samazinātu negatīvo ietekmi uz cilvēka veselību un vidi.
• Stiklu un metālu pārkausējot var izmantot bezgalīgi. Papīra šķiedras izmanto līdz septiņām reizēm. Plastmasu izmanto līdz pat 30 reizēm.
…