Mainoties valūtai, mainījās arī SIA „X” peļņa, kas autores pētītajā trīs gadu posmā pēdējā gadā kļuva par zaudējumiem. Praktiski visas izmaksas lielākas ir 2013.gadā, taču arī visi ieņēmumi šijā gadā ir lielāki, līdz ar to arī peļņa ir vislielākā. Pēc straujā neto apgrozījuma krituma 2014.gadā, kas nokritās par 13 000 euro, arī peļņa strauji nokritās, par vairāk kā 2800 euro, atstājot uzņēmumu ar tikai 87 euro lielu peļņu, neskatoties uz to, ka izmaksas šijā periodā nebija lielākas par pārējiem gadiem. Un neskatoties uz to, ka 2015.gadā neto apgrozījums palielinājās par 3000 euro, uzņēmums guva 2300 euro lielus zaudējumus. Pie tā vainojamas ir augstās pārdošanas izmaksas, ko patērēja tā gada daudzie semināri. Taču šobrīd, 2016.gadā, pēc 8 nedēļu ilgas prakses uzņēmumā SIA „X”, autore ir novērojusi, ka uzņēmuma darbība atkal kļūst labāka un uzņēmums sāk atgūties no zaudējumiem.
Izanalizējot datus, kas apkopoti šijā nodaļā, autore secina, ka uzņēmums vairāk iztērē naudas nekā nopelna. Uzņēmums iztērē pārāk daudz naudas, vajadzīgām vai nevajadzīgām lietām, kas pārsniedz uzņēmuma ieņēmumus, līdz ar to arī SIA „X” 2015.gadu nobeidza ar vairāk kā 2000 euro lieliem zaudējumiem.
SECINĀJUMI
1. Ieņēmumi ir ekonomisko labumu bruto ieplūde uzņēmumā konkrētā periodā. SIA „X” gadījumā tie ir no grāmatvedības pakalpojumu sniegšanas un semināriem.
2. Izdevumi ir izmaksas, kas tiek iztērētas pārskata periodā. SIA „X” gadījumā tās ir personāla, materiālu, administrācijas un pārdošanas izmaksas.
3. 2013.gadā un 2014.gadā SIA „X” strādā ar peļņu, taču 2015.gadā uzņēmums jau strādā ar zaudējumiem, ko parāda uzņēmuma peļņas vai zaudējumu aprēķins.
4. SIA „X” lielu daļu savu izdevumu novirza pārdotās produkcijas ražošanas izmaksās. Lielākās no tām ir darbinieku algas, semināru organizēšanas izmaksas un īres un komunālo maksājumu izmaksas.
5. Visaugstākie ieņēmumu un izdevumu rādītāji uzņēmumā ir vērojami 2013.gadā, kad uzņēmums strādāja ar visaugstāko peļņu.
…