Secinājumi
Ielas bērniem bieži ir pazemināts pašvērtējums, vāja paškontrole; tas saistīts ar apstākļiem ģimenē un skolā, attiecībām ar citiem cilvēkiem. Bieži šie bērni ir agresīvi, pieraduši, ka neviens cits viņus neaizstāvēs, ne uz vienu nevar paļauties. Ielas bērni veido savus grupējumus, kompānijas, kas kalpo viņiem par atbalstu un palīdz izdzīvot. Šie bērni redz iespēju pašapliecināties sociāli nepieņemamā veidā, huligānismā, noziedzīgās darbībās. Bērniem uz ielas patīk brīvības sajūta un atbildība pašiem par savu dzīvi.
Cēloņi tam, kāpēc bērni nonāk uz ielas, ir gan sociāli, gan ekonomiski, gan psiholoģiski. To vidū ir nabadzība, bezdarbs, izlikšana no dzīvokļa, viena vecāka zaudējums depresīva, psiholoģiskā spriedze, ģimenes sirsnīguma trūkums, vardarbība ģimenē, vecāku vai aprūpētāju alkoholisms, arī tādi vecāki, kuri dzīvo, iegrimuši tikai savā darbā un savās problēmās un viņu atvases netiek ievērotas un tādējādi izjūt vienaldzību pret sevi un savām vajadzībām.
Prioritārā loma bērna audzināšanā ir ģimenei, kuras galvenā funkcija ir bērna personības veidošana, sākotnējā socializācija un bērna vajadzību apmierināšana. Bērna dievi un ideāli ir viņa vecāki, no kuriem bērns gūst pirmās iemaņas, zināšanas un kuri ieved to morālo un ētisko vērtību pasaulē.
Jebkura ielas bērna pirmssākuma problēma ir viņa ģimene. Riska un nelabvēlīgās ģimenes ir tās ģimenes, kur vecāki nepietiekami nodarbojas ar bērnu audzināšanu. Bērnu audzināšana un mācīšana tiek atstāta novārtā gan materiālu apstākļu dēļ, gan vecāku bezatbildības dēļ. Slikts paraugs ģimenē uz visu mūžu atstāj pēdas bērna psihē un viss, ko cilvēks pārdzīvo un redz, paliek viņa zemapziņā, kurā uzkrājas visa dzīvē iegūtā informācija un kura ir cilvēka virzītājspēks. Ja bērns no nelabvēlīgas ģimenes aiziet uz ielas, tad likumu pārkāpšana viņam ir izdzīvošanas jautājums, kas vēlāk pārtop par dzīves stilu
Vecākiem jāspēj rast pareizā pieeja mazajam cilvēkam, kura psihe un raksturs nav pilnībā nobrieduši un kura audzināšanai ir nepieciešama liela pacietība, rūpes un zināšanas.
Bērna atrašanās uz ielas bieži saistīta ar viņu izvairīšanos no mācību iestāžu apmeklēšanas. Vecākiem bieži vien nav reālas iespējas bērnam dot izdevību apmeklēt mācību iestādes materiālu apsvērumu dēļ, bērnam rodas kompleksi. Labas un demokrātiskas savstarpējās attiecības starp skolēnu un skolotāju nosaka bērnu pašcieņu un patiku mācīties, ticību saviem spēkiem.
Liela nozīme ir kompānijai un draugiem, kur pusaudzis pavada savu brīvo laiku, bieži vien bērns pakļaujas stiprākam, līderim, lai nebūtu atstumts un izsmiets.
Videofilmās radītajai vardarbībai ir tieša ietekme uz nepilngadīgo psihi, kuru raksturs ir veidošanās stadijā un kurus ir viegli ietekmēt. Pusaudži grib būt tik pat stipri, pašpārliecināti, visu varoši un neuzvarami kā filmās radītie varoņi, vēlas būt līdzīgi un atdarina tos.
Atsvešināšanās galvenais cēlonis ir sirsnības un pieķeršanās trūkums. Bērns nesaņem pietiekami daudz mīlestības, un, savukārt ,vecāki nav spējīgi viņam to dot. Galvenais cēlonis tam ir bērna personības attīstības īpatnību neizpratne. Ja bērns nesastop pretī nākšanu, viņš meklē sabiedrotos ārpus skolas nonākot gadījuma rakstura kompānijās. Arvien vairāk bērni izteic vēlēšanos pavadīt brīvo laiku ar vecākiem un skolotājiem, bet ar saviem draugiem ārpus mājās un bezmērķīgi „nosist laiku”.
…
