Ielas bērni – problēma un tās risināšanas iespējas

Ielas bērni ir bērni, kuri lielāko daļu laika pavada uz ielas, kas kļuvusi par viņu ierasto mājokli vai iztikas avotu, un par kuriem atbildīgie pieaugušie nepietiekami viņus aizsargā, uzrauga un atbalsta.
Aizvien vairāk parādās bērnu, kuriem iela kļūst par viņu darba vietu, spēļu vietu un pat mājvietu. Daudzi bērni savu laiku pavada pilsētas tuneļos, tirgus laukumos ubagojot vai autostāvvietās un uz ielām mazgājot mašīnas, vai klaiņojot pa ielām dažādās pilsētas vietās. Katram no šiem bērniem ir savs stāsts, sava problēma, kas viņu novedusi uz ielas. Lielākā daļa šo bērnu nolemti dzīvei nabadzībā un bezcerībā. Ielu bērni šobrīd ir tā daļa, kurai visvairāk nepieciešama aizsardzība – aizsardzība pret vardarbību, badu un slimībām. Nepieciešams veidot jaunas programmas gan sabiedriskajā, gan privātajā līmenī. Svarīgi nodrošināt šiem bērniem normālas attīstības iespējas, vienlīdzīgas starta pozīcijas ar saviem vienaudžiem.
Latvijā jēdziens ''ielas bērni'' pirmo reiz tika definēts pētījumā "Bērns uz ielas", kas tika veikts pēc LR UNICEF Nacionālās komitejas pasūtījuma, un kuru īstenoja Sociālā darba un sociālās pedagoģijas augstskola "Attīstība" sadarbībā ar Kriminoloģisko pētījumu centru 1997. gada decembrī.
Precizējot ielas bērna terminu, svarīgi ir atzīmēt, ka šis termins vēl aizvien atrodas noskaidrošanas procesā ne tikai Latvijā, bet arī daudzās citās pasaules valstīs. Dažādās valstīs ielas bērnu apzīmēšanai tiek izmantoti dažādi vietējie termini. Reizēm šie termini pauž sirsnību un mīlestību, reizēm tie piešķir bērnam identitāti, kas ir pieņemama viņam pašam, taču nereti šie termini ir arī negatīvi apzīmētāji.…