SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Normatīvie akti ir ļoti būtiski gan valstiskā, gan starptautiskā, gan arī mazākā teritorijā un katram no tiem ir sava loma un savas darbības zona, laiks un personas, uz kurām tie attiecas.
Iekšējie normatīvie akti tiek izdoti, lai noteiktu attiecīgās organizācijas (tās struktūrvienību vai koleģiālo institūciju) statusu, darbības kārtību vai pasākumu norises kārtību, pārvaldes institūciju kompetenci, lēmumu pieņemšanas kārtību, pienākumus, tiesības un atbildību. Iekšējie normatīvie akti nekādā gadījumā nedrīkst būt pretrunā ar tiesību normu hierarhijā augstāk stāvošajām tiesību normām, tiem jāatbilst ārējiem normatīvajiem aktiem.
Ārējie normatīvie akti ir Satversme, likumi, Ministru kabineta noteikumi un pašvaldību saistošie noteikumi, kā arī starptautiskie līgumi un Eiropas Savienības (Kopienu) pamatlīgumi un uz to pamata izdotie normatīvie akti. Ārējie normatīvie akti ir vispārsaistoši ikvienam indivīdam, kurš atrodas attiecīgajā valstī (ja ar ārējiem normatīvajiem aktiem saprotam Satversmi, likumus un Ministru kabineta noteikumus).
Tātad - iekšējie normatīvie akti ir tie, kas attiecas uz konkrētām iestādēm vai teritorijām un privātpersonām principā nav saistoši, un ārējie normatīvie akti – tie, kuri attiecas un darbojas uz visu valsti.
Izpētot normatīvo aktu veidus, to, kā un kad tie stājas spēkā, kā arī to attiecināmību, uzskatu, ka savu mērķi – padziļinātas izpratnes izveidošanās par to, kas ir ārējie un iekšējie normatīvie akti un kāda ir to nozīme un vieta tiesībās – esmu sasniegusi pilnībā. Papildus esmu apguvusi to, kas ir normatīvo aktu jaunrade, kas līdz šim nebija līdz galam izprasts.
…
