Iekšējie normatīvie akti, to veidi un nozīme

Iekšēji normatīvi akti (instrukcijas, ieteikumi un nolikumi) ir tiesību akti, kurus kāds publisko tiesību subjekts ir izdevis ar mērķi noteikt savas vai sev padotas institūcijas iekšējās darbības kārtību vai izskaidrot kāda ārēja.
Visu organizāciju iekšējo darbības kārtību, organizācijas dalībnieku tiesības un pienākumus nosaka pašas organizācijas izstrādāti un pieņemti normatīvie.
(valsts vai pašvaldību institūciju iekšējos normatīvos dokumentus parasti pieņem vai apstiprina augstākstāvoša organizācija). Valsta pārvaldes iestādes nav demokrātiski liģitimitētas, tādēļ tās ārējos normatīvos aktus izdot nevar. Tās var izdot iekšējos normatīvos aktus , kas ir saistoši tikai iestādei pašai, kā arī tai padotām iestādēm. Iekšējos normatīvos aktus publisko tiesību subjekts izdod, lai noteiktu savas vai sev padotas institūcijas iekšējās darbības kārtību vai izskaidrotu kāda ārēja normatīva akta piemērošanas kārtību, un šādi akti ir saistoši tikai pašam izdevējam tā struktūrvienība un darbiniekiem.
Apzīmējums „normatīvs” noteic normu un standartu, nosaka principu vai likumu. „Normatīvais akts ir tiesību akts, kas satur vispārējus uzvedības priekšrakstus un ir piemērojams vairakkārt.” Normatīvais akts ir adresēts nenoteiktam tiesību subjektu lokam un ir paredzēts iepriekš nenoteikta skaita gadījumu vairākkārtējai regulēšanai. Normatīvie akti tiek iedalīti: ārējie un iekšējie. …