Iekšējie jūras ūdeņi, teritoriālie ūdeņi un piegulošā zona

Savu darbu Starptautiskajās jūras tiesībās nolēmu rakstīt par sekojošu tēmu: “IEKŠĒJIE JŪRAS ŪDEŅI, TERITORIĀLIE ŪDEŅI UN PIEGULOŠĀ ZONA”. Vispār jūras tiesībās latviešu valodā ir ļoti maz literatūras, arī īpašu publikāciju nav, tādēļ rakstot šo darbu galvenokārt izmantošu autoru kolektīva mācību grāmatu “Jūras tiesības”. Sava darba pirmajā nodaļā noskaidrošu, kā tad tiek iedalīti jūras ūdeņi. Otrajā un trešajā – iztirzāšu sīkāk vienu klasifikācijas nodaļu, kura skar tieši mana darba izvēlēto tēmu: iekšējie ūdeņi, teritoriālie ūdeņi un piegulošā zona. Ceturtajā nodaļā apskatīšu tieši Latvijas jūras ūdeņu iedalījumu, tiesisko statusu un jūras ūdeņu aizsardzības virzienus. Mana darba mērķis – izpētot sīkāk darba nosaukumā ietvertos jēdzienus, saskarē ar starptautisko jūras likumdošanu un konvencijām, tādejādi apgūstot šo tēmu.
Starptautisko attiecību sistēmas dalībvalstīm izveidota arī vienota jūras teritoriju klasifikācija. Jūras ūdeņi saskaņā ar savu tiesisko stāvokli iedalāmi sekojošās kategorijās:
Jūras teritorijas, kuras ir pakļautas kādas valsts jurisdikcijai un ir šīs valsts teritorija ( iekšējie jūras ūdeņi, teritoriālā jūra). Teritoriālās jūras un iekšējo jūras ūdeņu tiesiskais statuss ir līdzīgs. Iekšējo jūras ūdeņu tiesisko režīmu nosaka piekrastes valstu nacionālā likumdošana, ņemot vērā starptautisko līgumu, vienošanos un saistību normas. Katra valsts realizē savu suverenitāti un nosaka tiesības zvejot, kuģot, veikt pētījumus. Iekšējos ūdeņos piekrastes valstis veic civiltiesisko, administratīvo un krimināltiesību jurisdikciju neatkarīgi no tā, zem kādas valsts karoga kuģis peld.…