Iekšdedzes dzinējs, tā attīstības vēsture

Par iekšdedzes dzinēju sauc siltumdzinēju, kam degviela sadeg pašā dzinējā. Iekšdedzes dzinēja degkamera sakrīt ar darbkameru. Svarīgākās iekšdedzes dzinēja sastāvdaļas ir korpuss, darbelements, barošanas sistēma, atgāzu atvades sistēma, dzesēs sistēma, eļļošanas sistēma, aizdedzes sistēma un iedarbināšanas sistēma. Pie iekšdedzes dzinējiem pieder iekšdedzes motors, iekšdedzes virzuļdzinējs un reaktīvais dzinējs.
Par iekšdedzes motoru sauc tādu iekšdedzes dzinēju, kas siltuma enerģiju pārvērš vārpstas rotācijas enerģijā. Pēc darbelementa iekšdedzes motorus iedala virzuļa (kloķvārpsta) iekšdedzes motoros, brīvvirzuļa iekšdedzes motoros un bezvirzuļa iekšdedzes motoros (rotormotors, gāzturbīnas motors). Pēc darbmaisījuma aizdedzināšanas paņēmiena izšķir dzirksteļaizdedzes, kvēlaizdedzes, liesmaizdedzes un kompresijaizdedzes iekšdedzes motorus; pēc taktu skaita, kurā notiek pilns darbības cikls (ieplūde, saspiede, sadedze, izplete, izplūde) – divtaktu un četrtaktu iekšdedzes motorus; pēc izmantojamās degvielas – gāzveida (gāzmotors), šķidrās degvielas (benzīna, petrolijas, dīzeļdegvielas, naftas, spirta) un daudzdegvielu iekšdedzes motorus; pēc cilindru skaita – viencilindra un vairākcilindru (līdz 28 un vairāk) iekšdedzes motorus.…