Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
6,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:502215
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 05.02.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 10 vienības
Atsauces: Nav
Laikposms: 2000. - 2010. g.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Kopsavilkums    3
  Summary    4
  Обобщение    5
  Saīsinājumi un atslēgvārdi    6
  Ievads    9
1.  Informācijas pārraide un saņemšana izmantojot infrasarkano portu    11
1.1.  IrDA    11
1.2.  Infrasarkanais stars    12
1.3.  Galvenie kodējuma tipi    14
1.4.  Populārākie kodējumu standarti    15
1.4.1.  RC5 Standarts    15
1.4.2.  REC-80    17
1.4.3.  SONY    18
1.5.  Populārāko kodu formātu darbības principi    18
1.5.1.  SONY infrasarkanā kodēšana    18
1.6.  Infrasarkanā signāla uztveršana    21
1.6.1.  Signāla dekodēšana    21
1.6.2.  Prontoedit pults iemācāmo IR kodu attēlošanas formāts    23
1.6.2.1.  Pults infrasarkanais signāls un kā tas strādā    23
2.  Plaukstdatoru programmēšana    28
2.1.  Platformas un komponentes    28
2.1.1.  Windows CE .NET    28
2.1.2.  Windows Mobile Plaukstdatoriem    29
2.1.3.  Pocket pc platforma    29
2.1.4.  Tehniskais risinājums    30
2.2.  Programmēšanas valodas un rīki    32
2.2.1.  VB.NET un C# tehniskais salīdzinājums un iespējas    32
2.2.1.1.  Abu valodu priekšrocības    32
3.  Programmatūras projektējuma apraksts    34
  Ievads    34
3.1.  Nolūks    34
3.2.  Funkcijas    34
3.3.  Atkarība    34
3.4.  Dizains    35
3.5.  Resursi    35
3.6.  Apstrāde    35
3.7.  Dati    35
3.9.  Konkrētās prasības    35
3.9.1.  Funkcionālās prasības    35
3.9.1.1.  Signāla saņemšana    35
3.9.1.2.  Signāla nosūtīšana    36
4.  Programmas funkcionalitātes apraksts    37
4.1  Infrasarkanā signāla saņemšanas funkcija    37
4.2  Infrasarkanā signāla raidīšanas funkcija    37
5.  Darba ekonomiskais pamatojums    39
  Secinājumi    40
  Pielikumi    42
Pielikums Mērījumi    42
II  Pielikums Koda formāti    43
III  Pielikums Bezvadu pults darbības princips    45
IV  Pielikums programmēšanas rīku atšķirības    47
  Operatoru atšķirības    47
  Programmēšanas atšķirības    47
Pielikums. Svarīgākās koda daļas    50
VI  Pielikums Lietotāja ceļvedis    52
  Aplikācijas uzstādīšana    52
  Aplikācijas saskarne    52
  Svarīgi noteikumi    53
VII  Pielikums. Recenzija    53
VIII  Pielikums    55
Darba fragmentsAizvērt

1.6. Infrasarkanā signāla uztveršana

1.6.1. Signāla dekodēšana
Labākais veids kā dekodēt signālus no bezvadu pults, ir digitalizēt un ierakstīt tos. Datiem būtu brīva piekļuve un tos būtu ērti konvertēt uz vieglāku interpretācijas formu. Kodus var uztvert ar fototranzistoru vai foto diodi, vai atverot bezvadu pulti un pievienojoties tieši pie vadiem kas padod strāvas impulsus uz raidītāju. Ja nav iespējams izmantot nevienu no šīm metodēm, tad ir iespējams izmantot tādu iekārtu kā osciloskops, ar kura palīdzību kodus varētu norakstīt ar roku vizuālā formā.
Vispirms būtu jānosaka kodu pamata forma. Nevajadzētu skatīties uz impulsu virknes sākuma vai beigām, jo kods var sākties vai beigties ar noteiktu secību, kur varbūt ilgāks periods ar augsta līmeņa vai zema līmeņa signāliem, ko var atrast arī pārraidāmo datu starpā. Galvenokārt, bāzes laika periods varētu būt īsākais augsta līmeņa impulss vai arī pretēji. Jāieraksta būtu pārraides ciklu skaits bāzes laika periodā.
Tiklīdz bāzes laika periods ir atrasts, jānoraksta koda segmenti, kur augsta līmeņa signāli jāpieraksta kā vieninieki, bet zemi kā nulles. Bet nevajadzētu uzskatīt šos skaitļus kā reālo kodu, kas tiek pārsūtīts. Kodus var ierakstīt un pārsūtīt šādi, bet kopēšana būtu izšķērdīga, un padara neskaidru pamata kodu, tā vietā, lai noteiktu bitu kodējumu, kas tiek izmantots. Jāmēģina sadalīt kodu segmentus bitos (jānosaka vietas kur ir augsts signāls), tādējādi katra koda daļa sastāv no augstiem signāla līmeņiem, kas seko zemiem signāla līmeņiem. Dažas pultis var izmantot citus kodus (piemēram, Mančestras kodu).
Šajā gadījumā vajadzētu būt tikai divu bitu kodiem. Tiem var būt dažādi garumi. Jāizlemj, kuri tiks ierakstīti kā nulles un kuri kā vieninieki. Piemērā (Piemērs 1), īsākais ieslēgtais stāvoklis tiek ņemts kā nulle, bet otrs kā vieninieks. Ko līdz nuļļu un vieninieku kodi ir noteikti, katras pogas kodi var tikt ierakstīti šādā kompaktākā formā. Lai nu kā, būtu labi ierakstīt pa daļām sākuma vai beigu secību, kas nevar tikt aprakstīts lietojot kodus nullēm un vieniniekiem (nevienai pultij kas zemāk minētas, nav tādas beigu secības).
Lai tālāk samazinātu skatāmo un ierakstāmo datu daudzumu, jāpārbauda kodi, kas tiek sūtīti spiežot katru pogu, vai sakrīt beigas un sākumi. Ja prefiksi un sufiksi sakrīt, tad tie būtu jāieraksta tikai vienu reizi. Jābūt piesardzīgiem, sākot un beidzot mainīgās daļas ierakstīšanu katrai pogai, jo ierakstīšana ir jāveic ļoti precīzi to uzsākot un beidzot. Ja pults izsūta kodus, kas ir atšķirīgi no noteiktā garuma, tad tas nozīmē, ka šie kodi ir ierakstīti kļūdaini. Tas ir vēl viens iemesls, lai ierakstu veiktu ar tādu pat formu, ar kādu tie tiek izsūtīti.
Datu kodēšana zemāk (attēlā 1.6.) ir attēlota ar ON periodiem (~) un OFF periodiem (_). Sākums un Beigas ir sākumu un beigu secības, kas nevar tikt uzskatītas kā vieninieki un nulles. Tie tiek pasniegti vienādā formā kā datu bitu kodiem.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties