SECINĀJUMI
1. Samazinoties pieejamajai kredītresursu plūsmai, iedzīvotāji meklē alternatīvus papildu finansu līdzekļu ieguves avotus, kā viens no tādiem ir ieguldījumu fondi, bet šobrīt sabiedrībā tie vēl nav tik populāri.
2. Ieguldījumu fondiem ir grūti prognozēt to ienesīgumu, tāpēc ieguldītājs ieguldot savu naudu vienmēr uzņemas risku saņemt atpakaļ mazāku summu nekā ieguldīja.
3. Birža ir galvenais lēmējs par finanšu instrumentu kotēšanu, bet emitentiem tāpat ir brīva izvēle kotēt savas ieguldījuma fonda apliecības vai nē.
4. Neskatoties uz ieguldījumu fondu pārvaldes sabiedrību skaita samazinājumu pēdējos gados, to kopējie aktīvi pēdējo 10 gadu laikā ir pieauguši apmēram 13 reizes, bet peļņa 18.9 reizes.
PRIEKŠLIKUMI
1. Attiecīgajām valsts institūcijām jāuzņemas sabiedrības izglītošanas loma vērtspapīru tirgus jautājumos, izplatot informāciju sociālajos tīklos, ieinteresējot sabiedrību ar bezmaksas semināriem, izglītojošām brošūrām, reklāmām u.c. palīglīdzekļiem. Liela nozīme ir jauniešu (studentu) izglītošanai par ieguldījumu fondu kā uzkrājumu veida priekšrocībām, jo tieši šajā vecumā veidojas izpratne par finanšu līdzekļu pārvaldību un racionālu sadali.
2. Paralēli informatīvajiem pasākumiem, būtiska valsts loma ir vietējo uzņēmumu stimulēšanā, radot tajos interesi par akciju emisiju un kotāciju biržā kā kredītsaistībām alternatīvu līdzekli. To iespējams stimulēt, paredzot nodokļu atlaides uzņēmumiem, kas izšķiras par soli emitēt vērtspapīrus.
…