Vēsturiski nodokļu sistēmas izveidošanas laiks ir saistīts ar sabiedrības sadalīšanos sociālajās grupas un valsts, kā sabiedrības organizācijas institūta rašanos. Kā sabiedriska produkta sadales un pārdales elements nodokļi un to veidi atspoguļo sociāli ekonomisko formāciju dominantes. Jau sākoties kapitālisma ekonomiskajām attiecībām, būtiski pieauga nodokļu loma valsts ienākumu veidošanā un valsts izdevumu segšanā. Ar nodokli zinātnieki plašākā nozīmē saprot obligāto, bez atlīdzības maksājumu, kuram nav soda vai kompensācijas rakstura. Saskaņā ar likumu „Par nodokļiem un nodevām” - nodoklis - ar likumu noteikts obligāts maksājums valsts budžeta vai pašvaldību budžetos, kas nav maksājums par noteiktas preces iegādi vai pakalpojuma saņemšanu un nav soda naudas, pamatparāda palielinājuma naudas un nokavējuma naudas maksājums, kā arī nav maksājums par valsts kapitāla vai tā daļas izmantošanu. Minētais termins piemērojams arī valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.
Parasti nodokļa definīcija ietver vairākus elementus1:
Nodoklis- ar likumu noteikts bezatlīdzības maksājums- no vienas puses, nosaka nodokļa, kā obligāta maksājuma imperatīvu, ar likumdevēja varu noteikto raksturu, no otras puses ierobežo izpildvaras tiesības un tāpat kā Satversmes 81.pants, attiecina nodokļus pie specifiskas likumdevēja funkcijas.
Nodokļi - obligāts maksājums naudā- parasti nav pieļaujams maksājums veikt natūrā. Jāatzīmē, ka daļa no nodokļu sistēmām to pieļauj īpašajos apstākļos.
Nodoklis- obligāts maksājums budžetā- par nodokli nav uzskatāmi maksājumi, kuriem ir obligāts raksturs, taču nav noteikts tā adresāts-obligātas civiltiesiskas apdrošināšanas veidi (OCTA, īpašuma civiltiesiska apdrošināšana).
No ekonomiska viedokļa, nodokļi ir ekonomisko resursu sadales, nacionāla ienākuma pārdales un makroekonomiskas stabilizācijas līdzeklis, kas atspoguļo reāli eksistējošas ekonomiskas un finanšu attiecības. Atšķirībā no nodokļiem, kas ir bez atlīdzības maksājumi un nerada tiesības uz konkrētiem valsts pakalpojumiem, valsts nodeva ir samaksa par konkrētajiem pakalpojumiem, darbībām. Saskaņā ar Latvijas definīciju valsts nodeva- obligāts maksājums valsts budžetā vai šajā likuma noteiktajos gadījumos pašvaldības budžetā kā
atlīdzība par nodrošinājumu, ko valsts institūcijas devušas uzņēmējdarbībai, vai par sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī likumos paredzētiem speciāliem mērķiem2. Nodokļu kā valsts obligāto maksājumu pamatfunkcija, ir fiskāla funkcija nodrošināt valsti ar naudas līdzekļiem, nodrošināt valsts finansu resursu avotus, kas tiek akumulēti budžeta un izlietoti valsts vispārējo funkciju izpildes nodrošināšanai. Turklāt nodokļiem piemīt arī regulējoša funkcija, kas atspoguļojas nodokļu uzlikšanas diferenciācijā. Iekasējot nodokļus, valsts ietekmē ekonomisko subjektu fizisko un juridisko personu uzvedību. Valstij, izvirzot dažādus noteikumus dažādām nodokļu maksātāju grupām vai dažādām teritorijām, ir iespēja stimulēt vai traucēt kapitāla vai ražošanas koncentrāciju, paaugstināt vai samazināt subjektu ekonomisko aktivitāti.…
