Iedzīvotāju tiesiskais statuss Senajā Romā

Mūsdienās vārdi “persona” un “cilvēks” ir sinonīmi, turpretim Senajā Romā tā nebija. Persona – juridisks jēdziens ar ko saprata brīvu cilvēku – patricieti, plebeju – nevis vergu. Personas bija tiesību subjekti, bet vergi bija tikai tiesību objekti. Ar tiem varēja apieties kā ar lietu pēc saviem ieskatiem.
“Agrīnās romiešu sabiedrības galvenās šķiras bija patricieši, plebeji un vergi, kas vienlaikus bija arī kārtas, t.i., tie atšķīrās viens no otra ne tikai ar to, vai tiem piederēja vai nepiederēja ražošanas līdzekļi, bet arī juridiskajām tiesībām: pilnas tiesības piederēja tikai patriciešiem, turpretim plebejiem bija mazākas tiesības, bet vergiem nebija nekādu tiesību.” 1 (“Senās Romas vēsture” – 1984 – 59.lpp.)

Iedzīvotāju tiesiskais statuss

Romas sociālo iekārtu raksturo cilvēku tiesiskā un faktiskā nevienlīdzība, jo pastāvēja tikai divas kategorijas – vergi un brīvie (patricieši un plebeji). Bija pilntiesīgie un tiesībās ierobežotie iedzīvotāji. Tikai brīvajiem piederēja tiesībspējas, bet visiem tās nebija vienādas.
Patricieši – brīvie Romas iedzīvotāji. Tie bija aristokrātu dzimtas pēcteči. Viņi varēja būt par tiesnešiem, kā arī ieņemt augstākos amatus. Patricieši bija vienīgie pilntiesīgie Romas iedzīvotāji.…