Latvijas iedzīvotāju skaits pasaules mērogā nav liels, tikai 0,04% no pasaules iedzīvotāju kopskaita. Ar katru gadu šis skaits samazinās. Iedzīvotāju skaits Latvijā samazinās dzīves kvalitātes, nepareiza dzīvesveida, autoavāriju un slimību dēļ. Arī mainoties politiskajai un ekonomiskajai situācijai valstī, iedzīvotāju skaits samazinās.
Ģimenēm materiāli visgrūtākais ir tieši pirmais posms pēc bērniņa piedzimšanas, kad viens no vecākiem pēkšņi uz laiku nespēj strādāt un, līdz ar to, zaudē daļu ienākumu. No vienas puses – ģimenē ir ienācis jauns loceklis, kurš prasa papildus izdevumus, no otras – ģimenes ienākumi samazinās. Tādēļ valsts kompensē šos ienākumus bērna pirmajā dzīves gadā.
No 2005. gada 1. janvāra valsts sāk izmaksāt palielinātu bērna kopšanas pabalstu bērniem līdz viena gada vecumam. Taču šie pabalsti ir daudzus gadus novēloti, par mazu un turklāt tie ir nepieciešami nevis gadu, bet vismaz trīs gadus pēc bērniņa piedzimšanas. Visu šo varētu nodrošināt ar Latvijas tagadējā budžeta iespējām, ja militārajiem izdevumiem tiktu tērēti nevis 2%, bet viens procents Latvijas iekšzemes kopprodukta. Demogrāfiskā katastrofa
Latvijas attīstības koncepcijā ’’Latvija: no vīzijas uz darbību’’ veiktā demogrāfiskās problēmas analīze liecina, ka Latvijā katastrofāli trūkst cilvēku. 2000. gada Tautas skaitīšanas dati liecina, ka Latvijā dzīvo 2 375 339 cilvēki. Mirušo skaits katru gadu gandrīz divkārt pārsniedz dzimušo skaitu. Tendencei turpinoties Latvijā pēc 20 gadiem varētu dzīvot nepilni 2 miljoni iedzīvotāju, kas būtiski palielinātu infrastruktūras izmaksas uz vienu iedzīvotāju.…