Darbā “ Iedzīvotāju raksturojums Baltijas valstīs “ esmu atspoguļojis Latvijā, Lietuvā un Igaunijā notiekošos demogrāfiskos procesus. Runājot par iedzīvotāju raksturojumu Baltijas valstīs, būtu jāiepazīstas ar šo terminu “ demogrāfija “. Demogrāfija ir iedzīvotāju pētīšanas objekts. Pats termins “ demogrāfija “ radies no grieķu vārdiem demos ( tauta ) un grapho ( aprakstīšana; rakstīšana ). No tā izriet, ka demogrāfija ir zinātne par iedzīvotājiem. Mana darba nosaukums tikpat labi var būt- “ Demogrāfiskā situācija Baltijas valstīs “. Precīzāks zinātnes par iedzīvotājiem apzīmējums būtu “ demoloģija “ ( dēmos + logos - tauta + vārds, mācība ), tomēr jau kopš 19. gs. vidus šīs zinātnes nozares apzīmēšanai lieto terminu “ demogrāfija “. Demogrāfija kā zinātnes nozare formējas jau vairāk nekā trīs gadsimtus, turklāt tās saturs un uzdevumi laika gaitā mainījušies.
Demogrāfijas problemātikā centrālo vietu ieņem iedzīvotāju atražošanās jautājumi. Ar iedzīvotāju atražošanos šaurākā nozīmē saprot iedzīvotāju dabiskās kustības, t.i., dzimstības, mirstības u.c. procesus. Demogrāfijā izšķir vairāku veidu iedzīvotāju struktūras ( dzimuma un vecuma, sociāli ekonomisko, ģimeņu, etnisko u.c. ).
Kādas noteiktas teritorijas iedzīvotāju skaits un sastāvs mainās arī iedzīvotāju mehāniskās jeb teritoriālās kustības, t.i., migrācijas procesu ietekmē. Šis jautājums tiks skarts arī tālākajā darba gaitā. Iedzīvotāju dabiskās kustības, migrācijas un sociālās mobilitātes procesi un parādības kopumā veido demogrāfiskos procesus un parādības, kas ir demogrāfijas zinātnes pētīšanas objekts.
No visa tā var secināt, ka demogrāfija ir sabiedriskā zinātne, kas ar tai piemītošām metodēm pēta likumsakarības, kādas vērojamas iedzīvotāju skaitā un sastāvā, teritoriālajā izvietojumā, iedzīvotāju dabiskās un migrācijas procesos.
Visus šos procesus, kurus jau minēju, atspoguļošu savā kursa darbā. Protams, šie procesi ir mainījušies laika gaitā, un tos ir ietekmējuši vairāki svarīgi faktori. Ja iedzīvotāju skaita pieaugumu skatās globālā mērogā, tad nāktos secināt, ka tas pasaulē nepārtraukti audzis un patreiz jau būs sasniedzis 6 miljardus. Cilvēks kā jebkura bioloģiskās sugas skaitliskais rādītājs stingri atbilst barības daudzumam, kas ir vides bioloģiskās ietilpības pamatrādītājs. Vienmēr, palielinoties vides ietilpībai, piemēram, rodoties zemkopībai, vēlāk lopkopībai, tika apgūtas jaunas teritorijas, līdz ar to palielinājās arī cilvēku skaits. Iedzīvotāju skaits ir atkarīgs no ataudzes rakstura. Ar iedzīvotāju ataudzi ir jāsaprot dzimstības un mirstības, tas ir, dabiskā pieauguma procesa rezultāts, kurš nodrošina nepārtrauktu paaudžu nomaiņu un atjaunošanos. Dzimstība un mirstība pēc būtības ir bioloģiski procesi, taču tos stipri ietekmē iedzīvotāju sociāli ekonomiskie apstākļi. Salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, tad Baltijas valstīs iedzīvotāju skaita pieaugums pēdējos šā gadsimta gados ir negatīvs. Runājot par šo tēmu, būtu jānoskaidro, kas ir dzimstība un no kā tā ir atkarīga.…
