Iedzīvotāju izvietojuma dinamikas kartes administratīvi teritoriālās reformas kontekstā

Zinātniski pētnieciskā darba temata izvēle ir saistīta ar pētījuma aktualitāti – 2021.gadā plānotās administratīvi teritoriālās reformas (turpmāk – administratīvi teritoriālā reforma) jautājumi pašlaik ir vieni no vissvarīgākajiem Latvijā, jo ietekmē mūsu valsts attīstību un iedzīvotāju labklājību.
Sabiedrībā ir daudz dažādu viedokļu par tās nepieciešamību, bet viennozīmīgi aktuāla ir problēma, kas skar iedzīvotāju depopulāciju, ekonomisko atšķirību administratīvajās teritorijās un pieaugošo plaisu starp laukiem un pilsētām.
“Saeima 2019. gada 21. martā pieņēma lēmumu “Par administratīvi teritoriālās reformas turpināšanu, proti, turpināt 1998. gadā iesākto administratīvi teritoriālo reformu līdz 2021. gadam” (VARAM, 2019).
Ministru kabinets 2019. gada 15. oktobrī, vienojās par novadu reformas plānu, kas paredz pašreizējo 119 pašvaldību vietā izveidot 39 (34 novadi un piecas republikas pilsētas).
“Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija uzskata, ka administratīvi teritoriālā reforma ļaus: “Mazināt ekonomiskās atšķirības, stiprinot to iekšējo un ārējo konkurētspēju, kā arī nodrošinās teritoriju specifikai atbilstošus risinājumus apdzīvojuma un dzīves vides attīstībai” (VARAM, 2019).
No tēmas aktualitātes izriet pētījuma mērķis – izanalizēt Latvijas iedzīvotāju izvietojumu un to skaita izmaiņu administratīvi teritoriālās reformās kontekstā.
Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, tika nolemts risināt pētījuma problēmu – izstrādāt metodi, pēc kuras var vizualizēt iedzīvotāju izvietojuma dinamiku Latvijas 119 administratīvajās teritorijās pēdējo 20 gadu laikā un iedzīvotāju izvietojumu 39 administratīvajās teritorijās un teritoriālajās vienībās reformas kontekstā.…