Uzņēmējdarbības attītību valstī ietekmē daudzi faktori –
sociālie, starptautiskie, politiskie, ekonomiskie, ģeogrāfiskie, klimatiskie, demogrāfiskie u.c. Uzņēmējdarbību būtiski ietekmē arī valsts nodokļu politika. Tas ir ļoti būtisks faktors valdības mērķu sasniegšanai. Nodokļiem ir ļoti svarīga loma valsts budžeta ieņēmumu nodrošināšanā. Jo lielāki ir ieņēmumi,jo veiksmīgāk iespējams risināt dažāda mēroga problēmas, kā izglītības,veselības aprūpes,sociālās,valsts aizsardzības u.c.
Viens no valsts budžeta lielākajiem papildinātājiem ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis,ar ko apliek fizisko personu gūtos ienākumus un tas sastāv no:
1) algas nodokļa, ko par darba ņēmēja gūtajiem ienākumiem aprēķina un maksā darba devējs;
2) patentiemaksas,kas ir pašvaldību noteikts avansa maksājums par atsevišķu veidu saimnieciskās darbības veikšanu;
3) nodokļa par ienākumiem no uzņēmējdarbības,ja tie nav peļņas nodokļa objekts;
4)no individuālā darba;
5)no īpašuma un citiem avotiem.
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis tiek aprēķināts un iemaksāts budžetā divējādā kārtībā: avansā un rezumējošā kārtībā,sastādot gada ienākumu deklarāciju.
Hipotēze – iedzīvotāju ienākuma nodoklis - viens no stabilākajiem
Valsts budžeta ieņēmumu daļas avotiem.
Darba mērķis – izpētīt iedzīvotāju ienākuma nodokļa struktūru un lomu Latvijas tautsaimniecībā.
Darba uzdevumus: 1.Apskatīt ienākuma nodokļa rašanās vēsturi.
2.Apskatīt iedzīvotāju ienākuma nodokli Latvijā pirms
neatkarības iegūšanas.
3.Raksturot iedzīvotāju ienākuma nodokli Latvijas brīv-
valsts laikā.
4.Apskatīt un raksturot iedzīvotāju ienākuma nodokli
Otrā pasaules kara apstākļos.
5. Apskatīt iedzīvotāju ienākuma nodokļa nozīmi un
raksturu padomju okupācijas laikā no 1945.- 1990.gadam.
6.Raksturot iedzīvotājum ienākuma nodokli Latvijā kopš
neatkarības atgūšanas.
7. Veikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu analīzi
laikā no 1995.līdz 2000.gadam.
VIENS NO NOZĪMĪGĀKAJIEM NODOKĻIEM LATVIJĀ.
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis pieder pie tiešo nodokļu grupas.Šī nodokļa ieņēmumi ir cieši saistīti ar darba samaksas un nodarbinātības tendencēm valstī.
1.1.NODOKĻI, TO RAŠANĀS VĒSTURE.
Par nodokļu ievākšanu valdnieki domāja jau pirms mūsu ēras.Senajā Ēģiptē ar nodokli tika aplikta cepamā eļļa.Arī senajā Grieķijā tika iekasēti nodokļi no iedzīvotājiem Atēnu kara laikā,kad bija nepieciešami līdzekļi kara vajadzībām.Tas bija kara nodoklis,bet beidzoties karam to tā arī neatcēla.Romas impērijā Cēzars Augusts ieviesa muitas nodokli.Tāpat tika iedibināts mantošanas nodoklis,lai nodrošinātu ar pensiju vecumu sasniegušos militāristus.
Verdzības un feodālajā iekārtā arī pastāvēja klaušas un naturālās nodevas,kuras bija jāpilda obligāti.
Civilizācijai attīstoties veidojās tāds maksāšanas līdzeklis,kā nauda. Sākumā gan pastāvēja nodevu maksāšana gan naudā,gan natūrā un klaušās.Un tikai nesen par nodokļu maksāšanas vienīgo ekvivalentu ir kļuvusi nauda attiecīgās valsts naudas vienībās,pie tam tās izpaužas kā bezskaidras naudas norēķini. …
