Diploma darbam es izvēlējos tematu “Iedzīvotāju ienākuma nodoklis”. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir viens no nodokļu veidiem, kas skar visus strādājošos, protams, tos, kuri maksā šo nodokli, kā arī pārējos, kas veic ar šo nodokli apliekamās darbības un neizvairās no savu ienākumu deklarēšanas.
Nodokļa maksātājiem (darba ņēmējiem, saimnieciskās darbības veicējiem, kā arī citu ienākumu guvējiem), nodokļa ieturētājiem (darba devējiem un ienākuma izmaksātājiem) ir jāzin iedzīvotāju ienākuma nodokļa būtību. Lai izvairītos no nesaskaņām ar Valsts ieņēmumu dienestu, ir jāprot pareizi aprēķināt, deklarēt, ieturēt un pārskaitīt nodokli valsts budžetā.
Nodokļi ir valsts noteikti fizisko un juridisko personu obligāti maksājumi valsts un pašvaldību budžetos. Nodokļiem ir vairākas funkcijas: budžeta papildināšana, palīdz attīstīt to, kas valstij attiecīgajā brīdī ir vajadzīgs, arī ar nodokļu starpniecību vienu personu līdzekļi pāriet citu personu rīcībā.
Nodokļi ietekmē uzņēmējdarbības finansiāli – ekonomiskos darbības rādītājus, tāpēc tiem ir liela nozīme, plānojot uzņēmuma vadību. Katram uzņēmumam, kurš darbojas Latvijas Republikas teritorijā, ir jārēķinās ar valsts prasībām attiecībā uz nodokļu iekasēšanu. Lai izvairītos no nesaskaņām ar Valsts ieņēmumu dienestu, ir jāprot pareizi aprēķināt, deklarēt, ieturēt un pārskaitīt nodokļus valsts budžetā. Uzņēmuma vadītājam ir svarīgi zināt nodokļu maksātāju tiesības.
Latvijā pastāv šādi nodokļu veidi:
iedzīvotāju ienākuma nodoklis,
uzņēmuma ienākuma nodoklis,
pievienotās vērtības nodoklis,
nekustamā īpašuma nodoklis,
akcīzes nodoklis,
dabas resursu nodoklis,
muitas nodoklis,
izložu un azartspēļu nodoklis,
valsts sociālās apdrošināšanas obligātas iemaksas.
Nodokļus var iedalīt tiešajos un netiešajos nodokļos.
Tiešie nodokļi ir tie nodokļu veidi, kur apliekamais objekts (visbiežāk ienākumi vai īpašums) pieder vai attiecināms uz pašu nodokļu maksātāju.
Netiešie nodokļi ir tie nodokļu veidi, kur apliekamais objekts ir preces vai pakalpojumi. Netiešo nodokļu īpatnība ir tā, ka šos nodokļus pilnībā “pārnes” uz patērētāju, ietverot nodokli patēriņa preces vai pakalpojuma pārdošanas cenā. Varētu teikt, ka netiešos nodokļus galarezultātā maksā patērētājs un tie nevar ietekmēt uzņēmumu savstarpējo konkureci. Tomēr, kā liecina prakse, uzņēmumi, kas godīgi maksā nodokļus, nevar vienlīdzīgi konkurēt ar tiem uzņēmumiem, kas pārdod nelegāli ieviestas vai “pagrīdē” izgatavotās preces.
Latvijā pie tiešajiem nodokļiem var pieskaitīt iedzīvotāju ienākuma nodokli, uzņēmuma ienākuma nodokli, sociālo apdrošināšanas maksājumus (nodokli), nekustamā īpašuma nodokli. Pie netiešajiem var pieskaitīt pievienotās vērtības nodokli, akcīzes nodokli, muitas nodokli.
Šāds sadalījums ir nosacīts, jo daži nodokļu veidi, piemēram, dabas resursu nodoklis, pēc vienām pazīmēm varētu būt tiešais nodoklis, bet pēc citām – netiešais nodoklis.
Nodokļu maksātājus klasificē:
1)iekšzemes nodokļa maksātājos jeb rezidentos,
2)ārvalstu nodokļu maksātājos jeb nerezidentos.
Nodokļa likmes var būt:
nemainīgas jeb proporcionālās. Tas nozīmē, ka ir viena likme neatkarīgi no nodokļa bāzes lieluma t.i. visi nodokļu maksātāji maksā vienu un to pašu procentu no saviem ienākumiem (piemēram, iedzīvotāju ienākuma nodoklis, uzņēmuma ienākuma nodoklis, sociālās apdrošināšanas maksājumi u.tml.);
progresīvās likmes. Tas nozīmē, ka likme pieaug, palielinoties ar nodokli apliekamai bāzei t.i. ar nodokli apliekamais ienākums ir iedalīts noteiktās grupās, un augstākām ienākumu grupām attiecīgi ir augstāka nodokļu likme (piemēram, īpašuma nodoklis);
regresīvās likmes. Tas nozīmē, ka, palielinoties ar nodokli apliekamai bāzei, likme samazinās t.i. jo ienākumi palielinās jo mazāka un mazāka to daļa tiek iekasēta kā nodoklis (piemēram, kādreiz likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli – ja apliekamais ienākums bija līdz Ls 60 000, tad likme 25%, bet ja apliekamais ienākums pārsniedza Ls 60 000, tad pārsnieguma likme bija 10%).…
