Iedzīvotāju ienākuma nodoklis un tā aprēķināšana

2. SECINĀJUMI
Latvijā nodokļu maksāšanas kultūra liecina, ka personas labprāt izvairās no nodokļu maksāšanas, nereti attaisnojot savu rīcību ar iemeslu –“neuzticība valsts vadībai”. Tajā pašā laikā iedzīvotāji grib un uzstāj, lai skolas būtu nosiltinātas un izremontētas, vēlas apgaismotas ietves, salabotas ielas un bezmaksas pusdienas bērnudārzā. Taču pašvaldībai ir līdzekļi tieši tik, cik ir iekasēti nodokļi valsts budžetā. Un pašvaldības līdzekļiem ir tieša saistība ar IIN. Lielākā daļa IIN tiek novirzīta konkrētās pašvaldības budžetā. Konkrēti Rīgas domes budžeta 60% ienākumu veido tieši iekasētais IIN. Un, ja persona nav bijusi godīgs nodokļu maksātājs, tad nav godīgi pieprasīt iepriekš uzskaitītos labumus no valsts.
Gan lasot preses izdevumus, gan no pašas pieredzes, ir skaidrs, ka valstī ir atstrādātas sistēmas, kā izvairīties no IIN nomaksas. Nereti ražotāji izvēlas maksāt salīdzinoši zemo patentmaksu, slēpjot savus patiesos ienākumus, tirgojot preci bez čekiem. Šajā gadījumā ienākumi ir lieli un stabili, bet nauda valsts kasei iet garām. Otrs IIN, kuru nereti ļaunprātīgi izmanto, ir MUN. Cilvēki oficiālie ienākumi ir likumā noteiktie 720 euro, pārējo summu darbinieki labprāt saņem “aploksnē”. Arī veicot saimniecisko darbību, ražotāji dod priekšroku darījumus veikt skaidrā naudā un bez pavadzīmēm, lai slēptu savu apgrozījumu un ienākumus.
Lai šajā jomā, kas mainītos, ir fundamentāli jāmaina cilvēkiem domāšana. Katram ir jāsāk pašam ar sevi, ar savu mājsaimniecību. Stājoties darbā, vienmēr jāprasa līgums, jāpieprasa, lai nodokļi tiktu maksāti no visas algas, jāatsakās no aplokšņu algām. Ikdienā saņemot pakalpojumus, jāizvairās maksāt skaidrā naudā, vienmēr jāprasa čeks, jādod priekšroka saņemt pakalpojumus no komersantiem, kuri godīgi maksā nodokļus. …