Iedzimtības un iegūtās slimības prenatālajā periodā

Individuālo attīstību no apaugļotas olšūnas (zigotas) līdz pat tās bojāejai sauc par ontoģenēzi. Ontoģenēzi iedala:
Embrionālajā jeb prentālajā periodā;
Postembrionālajā jeb postnatālajā periodā;
Cilvēk embrioģenēzi iedala četros posmos:
1.Geminatīvais jeb sākuma posms – pirmā nedēļa pēc apaugļošanās. Dīglis attīstās, izmantojot olšūnas barības vielas. Notiek zigotas dalīšanās.
2.Aizmetņa jeb embrionalais posms (dīgli sauc par embriju) - otra un trešā nedēļa pēc apaugļošanas. Barojas ar trofoblastu, veidojas dīgļa lapas un aizmetas galvenie orgāni (1. att).
3.Pirmsaugļa posms (dīgli sauc par embriju) - no ceturtās līdz astotajai nedēļai. Barojas caur placentu, notiek organoģenēze.
4.Augļa posms (dīgli sauc par augli) - no devītās nedēļas līdz dzimšanas brīdim. Barojas caur placentu, dīglis aug, attīstās orgānu sistēmas (2 att.).
Embrionāla attīstība notiek, vieniem gēniem aktīvi funkcionējot, citiem - izslēdzoties. Aktīvo gēnu skaits dažādas sūnas ir dažāds.
Ortoģentēzē katra nākamā stadija balstās uz iepriekšējā stadijā realizējušos iedzimtības informāciju mijiedarbībā ar vidi. Ja vienā stadijā ir radušās novirzes, tās ietekmēs arī nākamo realizēšanos.

Embrioģenēzes periods ir ļoti jutīgs pret nelabvēlīgām iedarbībām. Bū­tisks ir grūtnieces fiziskais, psihiskais un veselības stāvoklis. …