Iedzimtība ir visu dzīvo būtņu īpašība noteiktos ārējās vides apstākļos mantot no priekštečiem to raksturīgās pazīmes un attīstības īpašības un nodot tās pēcnācējiem. Iedzimtības mehānisms principā ir vienāda visām dzīvām formām. Tās materiālā saite starp paaudzēm ir dzimumšūnas, kas nes sevī visu ģenētisko informāciju, kura nosaka nākamā organisma attīstības gaitu. Morfoloģisku un funkcionālu nepārtrauktību starp paaudzēm nodrošina visas šūnas sastāvdaļas, kas spēj reproducēties (sevi atražot) šūnas dalīšanas laikā, taču kodols, precīzāk- tajā esošas hromosomas, - ir galvenais ģenētiskās informācijas nesējs. Hromosomās savukārt ir dezoksiribonukleīnskābe (DNS), ar kuru saistīta ģenētiskās informācijas saglabāšana no paaudzes paaudzē. Noteiktas DNS daļas- gēni šūnu dalīšanās procesā spēj reproducēties. Šī gēna spēja reproducēties ir iedzimtības mehānisma pamats. Gēnu reproducēšanās saistīta ar DNS spēju dubultoties, kas nodrošina ģenētiskās informācijas nodošanu no mātšūnas meitšūnā. Šīs informācijas nodošanā aktīvi piedalās arī ribonukleīnskābe.
Cilv. organisms attīstās no vienas apaugļotas olšūnas, kurā puse hromosomu ir no tēva, puse no mātes. Bērna dzimumu nosaka vienīgi no tēva saņemtā dzimumhromosoma. Katrā cilv. ķermeņa šūnā ir 46 hromosomas jeb23 hromosomu pāri, no tiem 22 hromosomu pārus- autosomas – apzīmē ar skaitļiem 1-22, bet 23. pāri- dzimumhromosomas – apzīmē ar burtiem XX sievietes organismā un XY vīrieša organismā. Dzimumšūnās ir tikai 23 hromosomas, t. i., pa vienai hromosomai no katra pāra. Tātad visās olšūnās ir vein X hromosoma, bet pusei spermatozoīduir X, pusei- Y hromosoma. Ja apaugļošanās procesā olšūna saplūst ar spermatozoīdu, kurā ir X hromosoma, apaugļotajā olšūnā ir divas X hromosomas – attīstās meitene; ja olšūna saplūst ar spermatozoīdu, kurā ir Y hromosoma, apaugļotajā olšūnā ir XY hromosomu pāris- attīstās zēns. Apaugļotajā olšūnā ir pilns hromosomu komplekts un jauna ģenētiskā kombinācija. Ik vienas bērna fiz. un psih. Īpatnības veidošanā piedalās priekšteču gēni. Runā par dominējošām pazīmēm, kas gūst pārsvaru, un recesīvām pazīmēm, kuras var neizpausties. Visu to gēnu kopumu, ko organisms saņem no vecākiem vairošanās procesā, sauc par genotipu, bet organisma pazīmju kopumu- sauc par fenotipu. Katrs fenotips ir genotipa un ārējās vides apstākļu mijiedarbības galaiznākums. Tikai nelielu skaitu organisma pazīmju, piem., acu krāsu, nosaka vienīgi genotips. Gēni nosaka tikai organisma potenciālās iespējas, šo iespēju īstenošanās atkarīga no vides un sociālajiem apstākļiem. To pierāda identisku dvīņu dzīve dažādos apstākļos. Vienolas dvīņiem visi gēni ir vienādi, tāpēc šie dvīņi ir ļoti līdzīgi, tiem ir vienādas iedzimstošās īpašības. Augumu nosaka gk. Genotips, tomēr, ja viens dvīnis aug trūcīgos apstākļos un augšanas periodā nesaņem pilnvērtīgu uzturu, atšķiras ne tikai abu dvīņu ķermeņa svars, bet arī augums.
…
