Ievads
Latvijas sabiedrībai bieži vien vēl sveša ir iecietība pret nezināmo, neiepazīto, atšķirīgo. Arī mediji attīstās līdz ar sabiedrību un arī tajos lielu lomu spēlē šīs trauslās robežas, šajā gadījumā- iecietība/neiecietība. Mediju rokās ir spēja likt akcentus uz svarīgākajiem viedokļiem un notikumiem, bet vai to viņi dara ar tīru sirdsapziņu?
Darba tēma: Iecietība masu medijos.
Viens no kritērijiem tēmas „Iecietība masu medijos” izvēlē bija tas, ka vēlējos rakstīt zinātniski pētniecisko darbu žurnālistikas jomā, jo mani, strādājot kā skolas avīzes redaktorei, tas ir ieinteresējis. Sākotnēji darba pētniecisko daļu balstīt uz rasisma problēmu attēlojumu Latvijas avīzēs, bet šādu publikāciju skaits avīzēs bija nepietiekams, tādēļ tika izvēlēts apskatīt Latvijā tik ļoti skandalozo problēmu- seksuālās minoritātes- par kuru katra manis pētītā avīze pauda kardināli atšķirīgu viedokli.
Darba mērķis: Konstatēt neiecietību veicinošas pazīmes publikācijās un izanalizēt to saturu drukātajos masu medijos Latvijā.
Darba uzdevumi:
1. Izstrādāt kritērijus, pēc kuriem veikt kontentanalīzi divu masu mediju starpā,
2. Veikt laikrakstos publikāciju, kuru skartā tēma ir seksuālās minoritātes, analīzi,
3. Analizēt iegūtos rezultātus, balstoties uz iegūto teorētisko bāzi,
4. Apzināt iespējamās sekas, ko rada neiecietību propagandējoša publikācija,
5. Izzināt problēmu par masu apziņas manipulācijas iespējām drukātajos masu medijos.
.Hipotēze: Kontrolējot masu mediju satura ētiskumu, ir iespējams mazināt neiecietību sabiedrībā.
Darbā izmantotās metodes: literatūras analīze, laikrakstu kontentanalīze.
1. Plašsaziņas līdzekļu funkcijas un ietekme
Mediju darbība jau kopš 17. gadsimta sākuma ieņēmusi lielo lomu sabiedrībā. Mediji izaicinājuši varas, sociālos slāņus, konfliktējuši un radījuši konfliktus. Tas viss rosinājis sabiedrību attīstīties, pilnveidoties un veicinājis dialogu, kā saka Kopels: „Idejām jādod iespēja sadurties, konfliktēt. Mūsu pārvaldes sistēma darbojas vislabāk tad, kad ir iespējas dzirdēt konfliktējošās idejas. Diskutējot cilvēkiem ar pilnīgi atšķirīgiem uzskatiem, rodas saprātīgas pārvaldes formas” Edvards Kopels. [1]
Mediju funkcija ir radīt izmaiņas. Nereti medijiem tiek piedēvēta ceturtās varas slava, ne velti – rezonanse, ko spēj veikt mediji ir neapverama un bieži vien pat nemanāma, bet spēcīga.
Mediji mūsdienu informācijas sabiedrībā ir tie, kuri visātrāk sniedz informāciju. Līdz ar to no informācijas kvalitātes ir atkarīga cilvēku attieksme pret grupām, kas ir vizuāli vai dažu citu iemeslu dēļ ir atšķirīgas no vairākuma, kas piekopj Latvijā netradicionālu kultūru un kam ir atšķirīgas vērtības, reliģiskā piederība. [2]
…
