Idzanagi un Idzanami dievišķās kāzas, Idzanami nāve

Hronika „Kojiki” ir vidvecākā izdzīvojošā klasiskā grāmata Japānā, tā ir sastādīta 712. gadā pēc imperatora Temmu pavēles. Šis darbs sarakstīts hentai hakubun (japanizētā ķīniešu valodā). Darbu raksta, apmēram, 30 gadus, Ōno Yasumuro pierakstījis no teicēja Hiedana Are. Tas ir skaists naritīvs bez atkāpēm, pamatā tikai viens mīts. Savukārt, „Nihon shoki” ir otrs vecākais klasiskās japāņu literatūras paraugs, tas sastādīts 720. gadā, autors ir princis Toneru. Tas sarakstīts ķīniešu valodā ar iespraudumiem japāņu valodā. Mīti šajā netiek atlasīti, tiek pierakstīts viss.
Šajās hronikās ir mīts par dievišķajām kāzām starp dievībām, brāli un māsu, Idzanagi (Viņš, kas aicina pie sevis) un Idzanami (Viņa, kas aicina pie sevis). Idzanagi ir dievs, kas valda pār visu gaišo un debesīm, savukārt Idzanami – pār zemi un visu tumšo. Šeit jau lieliski parādīta seno laiku japāņu hierarhija, vīrietis ir augstāks par sievieti un tai ir jāpļaujas. Tāpēc arī radot dievību pārus, pirmo rada vīriešu dievību un tad sieviešu.
Šīs abas dievībās ir centrālās Japānas radīšanas mītos. Viņi ir astotais pāris no dievību brāļu un māsu dieviem, kas parādījās debesīs un uz zemes, viņi ir ārpus haosa.
Pēc leģendas stāstītā viņi ir stāvējuši uz varavīksnes, kas savienojusi debesis uz zemi, un pa šo ceļu arī nonākuši uz zemes.
Interesanti, ka pastāv daudz ne dažādas versijas, kurās var pamanīt nelielas atšķirības notiekošajā. Bet tās nav tik būtiskas, lai izmainītu pašu galveno domu.
Arī šeit var pamanīt lielu sinkrētismu, kas nāk no budisma un sintoisma. No budisma ir vērts pieminēt, ka tiek izmantots skaitlis astoņi, kas apzīmē astoņu joslu ceļu un skaitlis trīs, kas savukārt šo ceļu iedala pakāpēs. No sintoisma var ieraudzīt, ka ja ir bijusi saskare ar ko netīru un nāvi, tad obligāti ir jāveic attīrīšanās un šķīstīšanās rituāli.…