-
Ideoloģija. Klasiskās un modernās ideoloģijas
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Ievads | ||
1. | Ideoloģija | |
2. | Klasiskās un modernās ideoloģijas | |
3. | Klasisko ideoloģiju transformācija | |
4. | Liberālisms | |
5. | Konservatīvisms | |
6. | Sociālisms | |
7. | Nacionālsms | |
8. | Fašisms | |
9. | Ekoloģisms | |
10. | Feminisms | |
11. | Fundamentālisms | |
12. | Multikulturālisms | |
Priekšlikumi | ||
Secinājumi |
Priekšlikumi:
1. Valstij aktīvāk jāiejaucās saimnieciskajā dzīvē, lai nosargātu indivīda brīvību un tiesības.
2. Valstij aktīvāk jaskaidro tautai nacionālās vērtības. Patriotismu.
3. Izskaut fašisma ideoloģiju mūsdienu sabiedrībā.
4. Mainīt – pielāgot konservatīvisma ideoloģijas pamatprincipus. Pielāgoties laikam un telpai.
5. Multikulturālismam ir jānosaka konkrēti mērķi un tā virzība.
Secinājumi:
1. Cilvēkiem tiek dota brīvība, bet netiek noformulēts cik liela tā ir. Brīvība varbūt ierobežota (arī pārnestā nozīmē), bet ir jāapzinās tās robežas, tāpat kā to izdala Jesaija Berlins.
„Brīvība, tā ir atbildība visas jomās, gan laicīgā, gan garīgā sfērā. Brīvība bez patiesības ir kā sapnis kas izgaist mostoties”(JP2)
2. Ideoloģijas būtu jāšķir no politiskās filozofijas, kas nodarbojas ar normatīvu pamatjautājumu risināšanu.
3. Sekojot viedokļu apmaiņai par dzimumu līdztiesību Latvijā, uzreiz ir redzams, ka tās centrā ir valsts. Bez zinātniskas analīzes šodien nav iedomājamas sociālās politikas reformas, tāpēc tas ir pašsaprotami, ka Latvijas valsts apmaksā dzimumu līdztiesības pētījumus laikā, kad mūsu sabiedrības, politiskas un ekonomiskas sistēmas transformācijas tika mērķtiecīgi virzītas pilntiesīgai dalībai „Rietumu valstu klubos”.
4. Pētot ideoloģijas virzienu Fašisms, nākas secināt, ka to var salīdzināt ar ikdienas cilvēku savstarpējām attiecībās, arī laulību. Katrai sabiedrības grupai ir savs līderis, tikai jautājums cik lielā mērā viņš nosaka noteikumus un cik tie ir agresīvi. Mūsdienās Fašisms parādās no Krievijas puses saistībā ar Ukrainas konfliktu.
5. Feminisms Latvijā nav tik izplatīta parādība. Tomēr mēs par Feministu organizāciju darbību nereti dzirdam uz reliģiskā fona. Viens no tādiem spilgtiem piemēriem tagad ir dzimumu līdztiesības panākšana vai atkal bieži izskan jautājums, kāpēc garīdznieku rindās nevar būt sievietes. Sievietēm un vīriešiem būtu jānodrošina vienādas tiesības. Piemēram islāmu valstīs noteicošais ir vīriešu pārsvars, tur lēmumus valstij svarīgos pieņem vīrieši. Sievietes domātas ģimenes dzīvei.
…
Ideoloģija. Klasiskās un modernās ideoloģijas. Klasiskās ideoloģijas transformācija. Liberālisms. Konservatīvisms. Sociālisms. Nacionālisms. Fašisms. Ekoloģisms. Feminisms. Fundamentālisms. Multikulturālisms. Ideoloģija ir cēlies no sengrieķu valodas „ideos” – ideja un „logos” – vārds vai mācība. Ideoloģija ir ideju kopums, kas ir organizētas publiskās darbības bāze, kura ir vērsta uz pastāvošās varas sistēmas saglabāšanu, pārveidošanu vai gāšanu. Ideoloģija no vienkārša viedokļa atšķiras ar to, ka tā pretendē uz vēstures interpretācijas atslēgu vai visas pasaules būves mīklu atminējumu, vai zināšanām par jebkuriem slēptiem vispārējiem likumiem, valda pār dabu un cilvēkiem. Zinātniskais aspekts ideoloģijā ir sekundārs un parādās tikai, lai nepieciešamības gadījumā tiktu izmantots, kā neapgāžams pierādījums. Ideoloģija ietver trīs pozīcijas: 1. esošās kārtības analīzi, parasti pasaules uzskata formā; 2. Nākotnes „labās sabiedrības” vīzija; 3. Piedāvājums, kā izdarīt politiskās izmaiņas, lai no esošas kārtības pārietu uz nākotnes „labo sabiedrību” Autore pētot sīkāk, kas ir Ideoloģija saskāros ar dažādām Ideoloģijas definīcijām, lai gan doma paliek viena un tā pati – „ideoloģija ir politisko uzskatu kopums vai abstrakts un sistematizēts politisko ideju kopums”. Politika ir kolektīva nodarbe, un tas netieši nozīmē, ka labākos panākumus iespējams gūt, ļaudīm apvienojoties noteiktu mēŗku sasniegšanai. Vēsturē ir rodami neskaitāmi piemēri, šādas stratēģijas produktivitātei. Tomēr indivīdu apvienošana vienotu mērķa vārdā arvien bijusi sarežģīta. Šo procesu var atvieglot noteiktu ideoloģisku uzstādījumu lietošana. Kaut arī jēdziens „ideoloģija” tiek lietots ļoti plaši, tas ir salīdzinoši jauns. 18 gs. beigās to radīja daži franču filozofi, lai apzīmētu tolaik topošu zinātni par idejām. Kārlis Markss (1818 – 1883) bija pirmais ievērojamais pētnieks, kurš analizēja šo jēdzienu, piešķirot tam nākotnē vērstas, uz noteiktām vīzijām un redzējumiem balstītas ideju kopas noskaņu. Mūsdienu izpratnē ideoloģija ir iekšēji nepretrunīgu ideju kopums, kas veido pamatu organizētai politiskai darbībai. Tiesa, ikdienā par ideoloģiju mēdz uzskatīt doktrīnāru prātošanu par politiskās dzīves parādībām, tā uzsverot tās virspusējo, pat negatīvo dabu.
- Ideoloģija. Klasiskās un modernās ideoloģijas
- Līgumu veidi, satura sastāvdaļas un nosacījumi. Mutiskie un rakstiskie līgumi
- Politiskās ideoloģijas - liberālisms un konservatīvisms
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Politiskās ideoloģijas - liberālisms un konservatīvisms
Referāts augstskolai3
Novērtēts! -
Līgumu veidi, satura sastāvdaļas un nosacījumi. Mutiskie un rakstiskie līgumi
Referāts augstskolai35
Novērtēts! -
Starptautiskie cilvēktiesību dokumenti un to piemērošanas aspekti un problēmas Latvijā
Referāts augstskolai7
-
Eiropas Savienības un Padomju Savienības līdzības un atšķirības
Referāts augstskolai7
-
Livonijas pilsētas un pilsētnieku tiesības; Kurzemes un Zemgales hercogistes tiesiskās normas
Referāts augstskolai10