Saziņas centrā ir cilvēks, jo saziņa notiek tikai tad, kad ideja, kas radusies viena cilvēka apziņā, nonāk cita cilvēka apziņā, turklāt tādā veidā, ka tiek nodrošināta tās saprašana un izmantošana.
Personība ir individualitātes ārējā izpausme- kā cilvēku uztver apkārtējie un kā viņš uz tiem iedarbojas.
Termina “personība” izcelsmi saista ar antīko teātri, kurā ar personu apzīmēja masku, ko uzliek sejai atbilstoši lomas attīstībai. Šī sakne ir kopīga personības apzīmējumam daudzās Eiropas valstīs.
Ļoti izplatīts ir uzskats, ka personību lielā mērā veido apkārtējo cilvēku reakcija uz viņa uzvedību: cilvēks veidojas uz atspulgu tiltiem. Patiesībā cilvēks kā personība sāk veidoties vēl mātes miesās, izjūtot vispirms jau vecāku attieksmi pret sevi.
Personības vispārējās koncepcijas nolūks ir izskaidrot cilvēka izturēšanās pastāvīgumu un dažādu cilvēku rīcības atšķirības. Personības teoriju atšķirības nosaka tas, vai par galvenajiem, personību noteicošajiem faktoriem tās uzskata personības īpašības. …