Inetas Atpiles devumu latviešu literatūrā spēs novērtēt tikai pēc daudziem gadiem, savukārt mans uzdevums ir novērtēt viņas dzejoļu krājumu “Neatburtā uguns” tagad. Es jau otro reizi savās rokās turu šo neliela formāta grāmatu. Pēc gada manas domas un uzskati mainījās. Tagad šo grāmatu es jau lasu ar savādākām izjūtām, atklājot sev vēl nepazīstamās lietas.
Mans referāts sastāv no 7 nodaļām:
Ziņas par Inetu Atpili;
Dzejoļu satura atainojums zīmējumā;
“Neatburtā uguns”;
Inetas Atpiles priekšvārds;
Mīlestība dzejā un dzīvē;
Nemainīgā nemainība;
Inetas Atpiles dzejoļu saistība ar ikdienu.
Ineta Atpile - jauna un talantīga dzejniece. Viņa dzimusi 1977. gada 12. novembrī Balvu rajona Bērzpils pagasta Golvaros. Beigusi Balvu rajona Bērzpils vidusskolu. Jau skolas laikā viņu interesējusi māksla, tāpēc nodarbojusies ar keramiku, zīmēšanu. Pēc vidusskolas turpinājusi studijas Rēzeknes Augstskolas Humanitārajā fakultātē, Latviešu valodas un literatūras specialitātē. Strādā Latgales kultūrvēstures muzejā par Latgaliešu literatūras nodaļas vadītāju un Rēzeknes Augstskolas Baltu filoloģijas pētnieciskajā centrā, studē Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātē maģistratūrā.
Publikācijas laikrakstā “Vaduguns”, “Rēzeknes Vēstis”, RA jauno autoru kopkrājumā “Emociju šķērēs” (1999). 2000. gada aprīlī piedalījās Jauno autoru seminārā Rīgā. No 1997. gada piedalās kā dzejas pasākumu dalībniece un rīkotāja Rēzeknes Augstskolā.
Interesē mūzika, māksla, kultūras pasākumi.
Grāmatas noformējums ataino krājuma saturu. Starp citu, visi grāmatā redzamie zīmējumi ir Inetas Atpiles roku darbs. Manuprāt, tā bija laba ideja, jo autore labāk jūt, kādi zīmējumi efektīvāk atspoguļos dzejoļu saturu. Bieži tieši krājuma zīmējumi palīdz izprast dzejoļu būtību, “atslēgu”.
Daudzos zīmējumos Ineta attēlo notis, kas liecina par to, ka autori (Inetu) interesē mūzika. Varbūt notis viņa izmanto, lai parādītu savas izjūtas, emocijas, neizmantojot vārdus, bet melodijas, jo “kad nav vārdu, labāk dziedāt”.…
