Pētījuma aktualitāte: : nav izpētīts, vai cilvēki ar augstu humora izjūtu piedzīvo mazāk tādu situāciju, ko paši novērtē kā spriedzes izraisošu, vai arī vairumā spriedzes situāciju spēj adekvāti novērtēt savus resursus spriedzes pārvarēšanai. Humors ir uzskatāms par veiksmīgu aizsardzības mehānismu, tas palīdz atbrīvoties emocionālajai enerģijai, kas radusies kādā situācijā. Pasmejoties par sevi vai situāciju, tiek izlādētas negatīvās emocijas un tas var sniegt patīkamas izjūtas. Dažādi cilvēki dažādi uztver un analizē radušās situācijas. Ja mēs spējam pasmieties paši par sevi un saskatām humoru ikdienas situācijās, tad mēs atveram durvis otram, lai viņš varētu darīt to pašu.
Pētījuma problēma: vai ir kādas mijsakarības starp humora izjūtas līmeņiem un spriedzes pārvarēšanas stratēģijām.
Hipotēze: cilvēki ar attīstītāku (augstāku) humora izjūtu ir noturīgāki spriedzes situācijās.
Pētījuma priekšmets: mijsakarības starp humora izjūtas līmeņiem un spriedzes situāciju pārvarēšanu. Teorētiskās literatūras analīze par humora saistību ar spriedzes pārvarēšanu
1.1. Humora jēdziens un tā būtība
Humors un tā izpausmes veidi ir dažādi. Ar humoru ir saistīts komiskais, asprātības, smiekli, satīra, ironija. Tautā ikdienas saskarsmē sevišķa nozīme ir anekdotēm (grieķu val. anekdotos - vēl nelaists klajā) - parasti īss mutvārdu stāstījums par kādu amizantu, interesantu, komisku notikumu.
Smiekli, humors ir dzimuši cilvēku attiecībās. Labvēlīgs humors veicina cilvēku saskarsmi, kopības gara veidošanu. Humors ir visneformālākais, neoficiālākais, visnedidaktiskākais socializācijas un audzināšanas veids, kas ir tuvs morāles dabai. Humors optimālā saistībā ar nopietnību un cieņu pret cilvēkiem spēj audzināšanu glābt no moralizēšanas.
Humoram ir sevišķi liela loma dramatiskos dzīves brīžos. Spēja uz dzīvi palūkoties ar humoru, kad viss šķiet drūms un bezjēdzīgs, ir prasme, kas ne visiem piemīt.…