"Humors - tā ir indivīda attieksmes īpašība pret apkārtējo pasauli un pašam pret sevi, kura balstās uz pārdzīvojumu pieredzi un optimistiski- dialektisko pretrunu apjēgšanu, kuras sastopamas pretrunīgajā apkārtējā īstenībā un personiskajā psihiskajā dzīvē. Humors ir liecība personības veselumam un sakārtotībai, kā arī cilvēka sociālajam nobriedumam. Humors ir personības izpausmes integratīvā forma, tātad to nevar strikti atdalīt no asprātības vai prieka izjūtas. Pēc objektivitātes principa humoru nevar uzskatīt par atsevišķa indivīda īpašību, tas ir funkcionāls produkts starp personiskā saskarsmē, tas izpaužas tikai vienotas garīgās izjūtas apstākļos. Ja ironija vai smiekli ir pieņemšana vai atgrūšana, tad humors ir līdzjūtības smaids un saprašana, vienīgā estētiska smieklīgā forma. Praksē, ikdienas saskarsmē humors ļauj konstruktīvi risināt konfliktus, draudzīgi kritizēt trūkumus, ļauj nošķirt mazus cilvēciskus vājumus no socializētas dzīves veida parādībām." [ 3.,170.]
Daudzi cilvēki labi saprot humora un smieklu psiholoģiski- labvēlīgo ietekmi. Humors ietver prieku un novērš mūsu uzmanību no problēmām, uzreiz var sajust, ka atkāpjas sasprindzinājums un nomāktība. Stress, kas rodas, ja sabrūk mūsu plāni, tiek nomainīts ar cerību un vēlāk rodas pārliecība, ka tomēr pareizā izeja būs atrasta. Ja ļoti apgrūtināti cilvēki tomēr rod spēkus pasmieties, rodas arī vairāk iespēju pārvarēt iekšējo diskomfortu, kā arī ārējos šķēršļus, kuri mūs nomāc.
Uztverot cilvēka trūkumus ar humoru, tas tiek uzskatīts par lielu gudrību, jo ļauj bez lieka dramatizējuma atzīt mūsu kļūdas, vājumus, konfliktus un neveiksmes. Humors glābj cilvēku pat pašās grūtākajās un neatrisināmākajās situācijās.
Laba humora izjūta ir vērtīga īpašība, jo tā palīdz mums saskarsmē ar citiem cilvēkiem. Mēs vienmēr varam sev apkārt izveidot jautru un priecīgu atmosfēru un līdz ar to mēs spējam satuvināties ar cilvēkiem. Humoram ir liela nozīme arī tāpēc, ka ar tā palīdzību mēs vienmēr varam izpaust negatīvos emocionālos pārdzīvojumus, pie tam- draudzīgā veidā apkārtējiem. Veselīgs humors – tā ir neatņemama labas psihiskās veselības daļa. Jautrs joks vienmēr ir draudzīgs, vietā un noņem sasprindzinājumu starp cilvēkiem.
Humora izjūtu var arī attīstīt. To var attīstīt meklējot dzīvē smieklīgo, lai kur arī neatrastos un lai arī ar ko mēs būtu nodarbināti. Mūsu trūkumi, kļūdas un konflikti ar citiem cilvēkiem sniedz bagātu materiālu, lai attīstītu un trenētu humora izjūtu. Dzīvē ir daudz absurdas, uzspēlētas un nevajadzīgas aktivitātes. Ieteicams atcerēties dzirdētos jokus un smieklīgus stāstus. Par humora avotu var būt viss, ieskaitot mūsu personiskos vai draugu pārdzīvojumus, jautras grāmatas, TV pārraides, komēdijas, pat uzlīmes uz automobiļiem, nozīmītes vai zīmējumi uz T-krekliņiem. [ 2.,95.]…
