Viktora Frankla izveidotā logoterapijas un eksistenciālās analīzes teorija veido sarežģītu filozofisko, psiholoģisko un medicīnisko iezīmju ietekmi uz dabu un cilvēka būtību, personības attīstības mehānismus pataloģijas un normas gadījumā, kā arī paņēmienus personības anomāliju korekcijai.
V. Frankla pārliecība par dzīves jēgas pastāvīgu eksistenci tika bargi pārbaudīta ekstrēmos apstākļos - trīs gadu smagā darbā koncentrācijas nometnēs, tobrīd nezinot, vai jebkad no tām izkļūs. Grāmatā «Ārsts un dvēsele» Frankls raksta: «Mūsu «laicīgās esamības» uztveršana kā nereāla bija būtisks faktors, kas noteica, ka ieslodzītie zaudē atbalstu dzīvē; viss kļuva bezjēdzīgs. Šie ieslodzītie aizmirsa, ka bieži ārēji grūta situācija dod cilvēkam iespēju garīgi pāraugt pašam sevi. Tā vietā, lai uztvertu nometnes grūtības kā iekšējā spēka pārbaudījumu, viņi neuztvēra savu dzīvi nopietni un sāka pret to izturēties kā pret kaut ko nebūtisku. Viņi izvēlējās aizvērt acis un dzīvot pagātnē. Tādiem cilvēkiem dzīve kļuva bezjēdzīga.»
Vēlmi meklēt un realizēt savu dzīves mērķi V. Frankls aplūko kā iedzimtu motivācijas tendenci, kas piemīt visiem cilvēkiem un ir galvenais uzvedības un attīstības virzītājspēks. No dzīves pieredzes, klīniskās praktikas, novērojumiem un daudzveidīgajiem empīriskajiem pētījumiem V. Frankls izsecina, ka , lai dzīvotu un aktīvi darbotos, cilvēkam jātic mērķim , kuru pamato tā darbība. „Pat pašnāvnieks tic jēgai, ja ne dzīves, tad nāves, pretējā gadījumā viņš pat nepakustinātu pirkstu, lai realizētu savu ieceri”.
Jēgas neesamība rada cilvēkā tādu stāvokli, ko Frankls nosauc par „eksistenciālo vakuumu”. Tieši eksistenciālais vakuums , saskaņā ar Frankla novērojumiem , ir iemesls noogēnajai neirozei, kura bija izplatīta pēckara periodā Rietumeiropā un Austrumeiropā, kaut arī daži šīs neirozes veidi (piemēram, „bezdarba neiroze”) bija aprakstīti jau agrāk. Psihiskās veselības nepieciešamais priekšnoteikums ir noteikts trauksmes līmenis, kurš rodas starp cilvēku no vienas puses un ārējā pasaulē lokalizēto objektīvo jēgu, kuru tam ir jāīsteno, no otras puses.
…
