Humānisma principa izpausme Latvijas Sodu izpildes kodeksā un tā ievērošana Latvijas tiesu praksē

Pēc autora domām , skatīt (LR Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2009. gada 27. aprīļa lēmumu SKA -441/2009), izvērtējot lēmumu, uzmanību piesaistīja cilvēka izpausmju ierobežošana. Lietas būtība, ka ieslodzītajam cietuma administrācija aizliedza spēlēt ģitāru, jo ģitāras spēlēšanu cietuma administrācija uzskata par ieslodzītā izklaidi. Cietuma administrācija savu aizliegumu pamato ar Latvijas Sodu izpildes kodeksa 42. pantu(..) kas nosaka uzvedības noteikumus, iekšējo kārtību, neatļautu priekšmetu izmantošanu(..). Kā arī atsaucas uz Ministru kabineta 2006. gada 30. maija noteikumu Nr. 432’’Brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumi’’. 43.1. apakšpunkts nosaka kādus priekšmetus var glabāt, bet ģitāra nav iekļauta, uzskatu, ka tas nevar būt par pietiekamu atteikuma iemeslu tam, lai aizliegtu personai spēlēt ģitāru. Neatļaut spēlēt cietuma kamerā, tas būtu saprotami, bet lai atļauj citā telpā spēlēt. LR Satversmes 113. pants Valsts atzīst zinātniskās, mākslinieciskās un citādas jaunrades brīvību(..). Pieteicējs ir pakļauts īpašiem noteikumiem un likumiem, bet tajā pašā laikā atrašanās ieslodzījuma vietā nevar būt kā sods, ka personai nekas nepienākas, un tā tiek apspiesta. Varbūt šāda ģitāras spēle veicina personai attīstību, lai tā pēc soda izciešanas, kad nonāk sabiedrībā spētu savas spējas un talantu izmantot.
Pēc autora domām , šāda personas ierobežošana veicina to, ka personai ir jāsaprot, ka viņa ir pilnībā sodīta un viņas iespējas ir ierobežotas. Vajadzētu, lai personai tiek veicināti apstākļi, ka tā pilnveidotos un veidotos par sabiedrībai noderīgu subjektu, tādēļ jāatbalsta ikviena legāla un pozitīva darbība, ko šāda persona veic vai mēģina veikt.…