Bazilijs Plīnijs, kā viens no spilgtākajiem humānistisko ideju izplatītājiem Livonijā, radījis slavas dziedājumu savi pilsētai – Rīgai. Šajā darbā ar nosaukumu „Encomium inclytae civitatis Rigae, metrapolis Livoniae” („Slavenās Rīgas pilsētas, Livonijas metropoles cildinājums”), kurš iznāk Leipcigā 1595. gadā, Plīnijs risina cilvēka tiesību problemātiku, reliģijas nozīmīguma un vietas pasaulē problēmas. Visam darbam cauraužas arī brīvības un nebrīves pretnostatījuma un līdzāspastāvēšanas problēma kā neatbildams jautājums. Ir nepieciešams noskaidrot, kā Plīnijs ir savas idejas izteicis un formulējis, kāds mērķis ir bijis šādi formulētai domai. Lai gan, bez šaubām, Plīnijam ir bijusi noteikta doma un šķēlums, kādā viņš ir vēlējies apskatīt Livonijas zemniekus un Rīgas pilsētu, taču sarežģītā valoda, kura pastāvēja Plīnija dzīves laikā un kurā ir sarakstīts darbs „Slavenās Rīgas pilsētas, Livonijas metropoles cildinājums”, klasiskā retorika un dažnedažādie mūsdienām neskaidrie termini vietējā lietojumā ir padarījuši adekvātu teksta interpretāciju sarežģītu, apgrūtinot nozīmes izprašanu.
Plīnijs, būdams labi izglītots cilvēks, ir pazīstams ne vien ar sava laika humānistu darbiem un tajos izteiktajām domām, idejām un vērojumiem, bet arī ar antīko domātāju rakstu darbiem. Tādēļ ir neiespējami Plīnija darbu „Slavenās Rīgas pilsētas, Livonijas metropoles cildinājums” apskatīt šķirti no vispārīgās humānistiskās domas attīstības Eiropā. Plīnjia darbs ir jāskata vispārēja humānistiskās domas attīstības tradīcijas kontekstā, analizējot vispārējo humānisma ideju ietekmi un Plīnija domas attīstību. …