HTML (Hipertext Markup Language) - hiperteksta iezīmēšanas valoda

Programmēšanas valodas ir formālas valodas, kurās pieraksta datoram saprotamus uzdevumu algoritmus1. Algoritmā soli pa solim tiek parādīts uzdevumu veikšanas plāns.
Programmēšanas valodas atšķirībā no cilvēka valodām atšķiras ar stingri noteiktiem gramatikas likumiem. Katrai programmēšanas valodai ir savs alfabēts jeb savi atļautie simboli, teikuma uzbūve jeb sintakse, vārdu jēga jeb semantika. Atļauto teikumu (operatoru) veids un nozīme ir precīzi fiksēta.
Pastāv zemāka līmeņa jeb pirmās un otrās paaudzes valodas un augstāka līmeņa jeb trešās, ceturtās un piektās paaudzes programmēšanas valodas.


Kā orientēties šinī darbā?

Daudzpunkta vietā ir liekams jebkāda veida teksts.
Ierāmētos laukumos ar melnu rāmīti ir parādīts piemērs, kā tiek veiktas darbības, bet zilā rāmītī ir parādīts kā šis piemērs izskatīsies. Lai vieglāk būtu pamanīt tagu gan tekstā, gan piemēros tas tiek izcelts.


HTML

Šī valoda radīta īpaši WWW (World Wide Web) lappušu veidošanai. HTML valoda ir no trešās paaudzes programmēšanas valodu grupas. Programmēšanas valoda HTML ir specializētā valoda.


HTML dokumentu struktūra

HTML dokumentos objektus iekļauj ar tagu palīdzību. Tagus parasti ietver <> iekavās. Tagu rakstībai nav nozīmes, t.i., nav nozīmes vai raksta: vai vai varbūt , jo visi varianti ir vienlīdz pareizi un nozīme visiem variantiem ir vienāda.

... - ar šo tagu sākas un beidzas visa HTML programmēšana, teksta sākumā ievadām tagu , bet kad esam beiguši visu programmēšanu, tad beigās pieliekam nobeidzošo tagu .…