1. Noguruma sindroma raksturojums
Hroniskā noguruma sindroms ir reakcija uz hronisku stresu, ko raksturo darba izpildes līmeņa pazemināšanās, fizisks vai emocionāls izsīkums, ciniska attieksme pret savu darbu, mācību un ar to saistītajiem cilvēkiem - pacientiem, klientiem, pasniedzējiem, kolēģiem u. c. Cilvēki kļūst apātiski, viegli aizkaitināmi, depresīvi. Viņi ir neapmierināti ar visu, ko dara. Šādi cilvēki sāk zaudēt interesi par savu darbu, mācību, sāk strādāt un mācīties sliktāk, lai arī ne mazāk (pavada mācību iestādē vairāk laika, nekā tas būtu nepieciešams, mājās arī vienmēr mācās ).
Darbā šiem cilvēkiem zūd elastīgums, viņi atsakās izskatīt alternatīvus pie¬dāvājumus, ierobežo savus kontaktus ar apkārtējiem cilvēkiem, pasliktinās viņu veselības stāvoklis, kā arī iespējama ģimenes dzīves kvalitātes pasliktināšanās. [5; 56]
Hroniskā noguruma sindroms ir neskaidras izcelsmes saslimšana, kuru pavada līdz šim neizskaidrots psiholoģisks un fizisks nogurums, sāpes muskuļos un locītavās, kā arī, depresija.
Sākotnēji tā izpaužas kā emocionāli slikta pašsajūta – radusies izsīkuma un tukšuma jeb garīga noguruma sajūta, bet vēlāk pievienojas fiziskas sūdzības. Galvenā – milzīgais, neizskaidrojamais nogurums līdz šim aktīviem un veseliem cilvēkiem, kuru dzīvē it kā nekas nav mainījies. Stāvoklis, kad tev it kā nekas liels nekait, bet tu nevari vairs neko.
Hroniskā noguruma sindromu jeb izdegšanas sindromu attiecina uz profesionālo jomu, lai gan tas neapšaubāmi atstāj ietekmi uz dzīvi kopumā, - tas ietekmē gan darbu, gan mācību, gan personīgo dzīvi, gan attiecības. [9; 36]
Pastāv vairāki cilvēka personības faktori, kas var veicināt hroniskā noguruma sindromu. Riska grupā ir cilvēki, kam ir pārāk liela atbildības izjūta, perfekcionisti, tie, kam ir grūti lūgt palīdzību citiem, un kas visu vēlas paveikt tikai saviem spēkiem, kam ir pastiprināta jūtu apspiešana. Izdegšana vairāk apdraud arī tos, kam piemīt zema pašcieņa, nepacietība, sacensības gars, kā arī darbaholiķiem. [8; 14]
Cilvēki ar izdegšanas sindromu nereti ir neapmierināti ar sevi un savu personisko dzīvi. To viņi cenšas kompensēt ar sasniegumiem darbā vai mācībā, izdeg¬šanu veicina hroniska neatbilstība starp darbā ieguldītajām pūlēm un laiku un iegūto atlīdzību un atzinību. [5; 56]
…